Latvija latu maiņai pret eiro - tuvāk kā jelkad iepriekš  (286)

Patlaban valsts šo nosacījumu ievērošanā ir tuvāk kā jelkad iepriekš, lai gan ir risks neiekļauties inflācijas un budžeta deficīta kritēriju rāmjos, atzīst portāla "Delfi" uzrunātie eksperti. Par eiro ieviešanu Latvijā atbildīgā Finanšu ministrija (FM) tur roku uz pulsa, un ir pārliecināta, ka šoreiz valsts nepalaidīs garām iespēju latus Latvijā aizstāt ar eiro.

Bieds inflācijas noturēšanai - naftas sadārdzināšanās

Viens no Māstrihtas kritērijiem potenciālajām eirozonas dalībvalstīm ir nodrošināt cenu stabilitāti - inflācija attiecīgajā dalībvalstī nedrīkst par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. Tieši pārāk augstā inflācija kļuva par šķērsli Latvijas plānotajai iestājai eirozonā 2008.gadā. 2007.gada martā inflācijas kritērijs bija 3,9%, bet "pārkarsušajā" Latvijas tautsaimniecībā tā bija 6,7%, portālam "Delfi" skaidro Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. "Inflācija, kas paklupināja iepriekš, šobrīd turpina sarukt - 2013.gadā inflācijas kritērijs ir izpildāms, bet negatīvi riski pastāv galvenokārt saistīti ar politisko situāciju naftas ieguves valstīs, tātad naftas cenām, vai papildus pieprasījumu pēc energoresursiem," akcentē Centrālās bankas pārstāvis.

Arī "Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds portālam "Delfi" norāda: ja iepriekš inflācijas dzenulis bija pašmāju ekonomikas pārkaršana, tad šoreiz patēriņa cenu kāpumu noteiktajos rāmjos var būt grūti noturēt globālo norišu ietekmē.

"Viens no iemesliem ir tāds, ka, piemēram, ģeopolitisku notikumu izraisīts iespējams tālāks naftas cenas pieaugums eiro un ar to saistīts pārtikas cenu kāpums, patēriņa cenas Latvijā paaugstinātu daudz būtiskāk nekā, piemēram, Vācijā, Austrijā vai Somijā - valstīs ar tradicionāli stabilām cenām, kuras varētu būt starp tām trim, kuru inflācijas rādītāji ir par pamatu maksimālā pieļaujamā līmeņa aprēķināšanai. Iemesls tam ir vienkāršs - Latvijā pārtikas īpatsvars kopējā patēriņa grozā ir aptuveni divreiz lielāks nekā minētajās valstīs, jo Latvijas iedzīvotāju ienākumi vidēji ir stipri zemāki un pārtikai kā pirmās nepieciešamības precei viņi tērē daudz būtiskāku daļu savu ienākumu," akcentē Strazds.

Saskaņā ar FM datiem pērn vidējā gada inflācija Latvijā sasniedza 4,2%, pārsniedzot kritērija slieksni - 3%. Šogad patēriņa cenas pieaugs vidēji par 2,4%, liecina FM prognozes. Savukārt 2013.gada pirmajā ceturksnī, kad tiks vērtēta Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā, gada vidējā inflācija valstī nepārsniegs 2,2% un tādejādi nesasniegs 2,4% slieksni, liecina FM prognozes.

Pēdējo 12 mēnešu vidējā gada inflācija (%)

Vājās izaugsmes dēļ baidās par budžeta deficīta noturēšanu

Eirozonas potenciālajām kandidātēm tiek prasītas arī stabilas finanses - valsts budžeta deficīts jeb izdevumi pār ieņēmumiem nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). 2007.gadā budžeta deficīts bija aptuveni 0,4% no IKP, un arī šoreiz Latvijai nevajadzētu būt grūtībām ievērot šā kritērija izpildi, uzskata "Nordea bankas" vecākais ekonomists. Tikmēr Latvijas Banka ir piesardzīgāka savā vērtējumā par iespējām noturēt budžeta deficītu noteiktajos Māstrihtas kritēriju rāmjos.

"Budžeta deficīta lielums būs viens no būtiskiem pārbaudījumiem. Te uzmanīgi jāseko, vai parādu krīzes dēļ vājāks nekļūst Latvijas eksports un izaugsme nesabremzēsies vairāk, nekā šobrīd budžetā paredzētā 2,5% IKP [izaugsme] un ieņēmumi [budžetā] nav mazāki nekā plānots," norāda Grāvītis, uzsverot, ka kopš pērnā gada septembra, kad tapa budžets un prognozes par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2012.gadā, situācija globālajā ekonomikā ir pasliktinājusies, tā dēļ LB samazinājusi šā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 1,3%.

Centrālās bankas pārstāvis akcentē vēl vienu niansi budžeta deficīta sakarā. "Latvijai ne tikai jāizpilda deficīta kritērijs (zem 3%), bet savlaicīgi jāpaspēj tikt laukā no tā sauktās pārmērīgā deficīta procedūras. Respektīvi, esam kopā ar daudzām citām valstīm ielikti sava veida karantīnas telpā, jo mums deficīts iepriekšējos gados bijis pāri normai," saka Grāvītis. Lai Latviju svītrotu no "pārmērīga deficīta" valstu saraksta, 2013.gada pirmajā pusē ir jāsaņem atzinums par Latvijas iekļaušanos kritērijā.

Saskaņā ar FM informāciju budžeta deficīts pērn pārsniedzis Māstrihtas kritērijos noteikto slieksni, sasniedzot 4,1% no IKP. 2012.gadā budžeta deficīts saskaņā ar FM prognozēm nepārsniegs 2,1% no valsts IKP.

Budžeta deficīts (% pret IKP)

Valdības parāds - zem sliekšņa

Ilgtspējīgu valsts finanšu labad valdības parāds nedrīkst pārsniegt vairāk par 60% no valsts IKP. Latvijas valdības parāds 2007.gadā bija nepilni 10% no IKP, un arī pirms 2014.gadā plānotās iestājas eirozonā valstij nevajadzētu būt problēmām ar šā Māstrihtas kritērija izpildi. Lai gan Latvija krīzes gados starptautiskās finansiālās palīdzības dēļ salīdzinoši būtiski audzēja valdības parādu, tas tik un tā ir krietni zem noteiktā sliekšņa - ap 45% no IKP, liecina FM dati par pērno gadu.Latvija ievēro arī atlikušos - mazāk zināmos divus Māstrihtas kritērijus attiecībā uz valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmēm un valūtas kursa stabilitāti. "Pēc patreizējās kritērija aprēķina formulas to [kritēriju par vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmēm] izpildītu, bet tam jāseko kā vienam no tiem, kas var ievērojami svārstīties," gan piebilst Centrālās bankas pārstāvis.

Valdības parāds (% pret IKP)

Vienīgais instruments - necelt nodokļus

Māstrihtas kritēriju izpildi Latvijā vērtēs 2013.gada sākumā, kad valsts saskaņā ar pašreizējām FM prognozēm atbildīs visiem nosacījumiem eiro ieviešanai no 2014.gada 1.janvāra, portālam "Delfi" saka FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Viņa piekrīt, ka arī šoreiz lielākais risks Latvijas ceļā uz eiro ir inflācijas kritērija izpildē, taču nekādi īpaši pasākumi patēriņa cenu kāpuma slāpēšanai Latvijā nav plānoti.

FM valsts sekretāre ir pārliecināta, ka inflācijas kritēriju izdosies izpildīt un ievērot arī ilgtermiņā, ņemot vērā, ka Eiropas ekonomikā tuvākajos gados netiek prognozēta pārāk strauja izaugsme. Tas nozīmē, ka pie salīdzinoši neliela ekonomikas pieauguma būs vieglāk "savaldīt" inflācijas kāpumu.

"Tie procesi, kas šobrīd notiek Eiropā, zināmā mērā slāpē mūsu izaugsmi. Tas no vienas puses ir slikti, taču no otras puses tāda mērena izaugsme pēc būtības ir tas, kā mēs varam ilgtermiņā attīstīties un nodrošināt to kritēriju izpildi," uzskata Bajāre. Tāpat inflāciju izdosies noturēt Māstrihtas kritēriju rāmjos, vairs neceļot nodokļus pašmājās. Pēdējo reizi nodokļi Latvijā salīdzinoši ievērojami paaugstināti 2011.gadā, kad tas arī atspoguļojās inflācijas pieaugumā. "Mēs to zinām, mēs to apzināmies, un, saprotot to, ka šis nepatīkamais, bet vajadzīgais konsolidācijas pasākums bija jāveic, mēs to izdarījām laikā, kad šim solim un salīdzinoši maza ietekme uz to brīdi, kad mūs vērtēs pret Māstrihtas kritērijiem," sacīja Bajāre.