Latvija līdz ar uzaicinājumu uz eirozonu var sagaidīt arī 'draudzīgi kritiskus ieteikumus'  (8)

Vienlaikus tiek prognozēts, ka mūsu valsts varētu saņem ieteikumus, kādiem izaicinājumiem jāpievērš uzmanība.

Latvija Māstrihtas kritērijus izpilda jau kopš pērnā septembra, un martā, kad Latvija lūdza EK un ECB vērtēt Latvijas ekonomikas gatavību uzņemšanai eirozonā, mūsu valsts kritērijus izpildīja ar uzviju, kļūstot pat par aprēķinu atsauces rādītāju.

Tomēr Eiropas institūcijas vērtē ne tikai Māstrihtas kritērijus iestāšanās eirozonā brīdī, bet tiek pievērsta uzmanība spējai izpildīt šos kritērijus ilgtermiņā, skaidro Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Īpaša vērība varētu tikt pievērsta tam, lai ilgtermiņā Latvijai nebūtu pārmērīga budžeta deficīta un lai samazinātos ārējais parāds, lai valsts īstenotu atbildīgu un veselīgu fiskālo politiku, samērojot izdevumus ar ieņēmumiem.

Latvija varētu saņemt arī rekomendācijas mazināt sociālo nevienlīdzību sabiedrībā, varētu būt ieteikumi nodokļu sistēmas pārmaiņām, kas vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, pieļauj FM speciālisti. Par šiem jautājumiem valstī jau tiek domāts - FM sagatavoti priekšlikumi par neapliekamā minimuma celšanu, tiek domāts arī par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz īpašumu, atzīmē FM pārstāvis.

Trešais ieteikumu bloks varētu būt finanšu jomā, proti, EK vai ECB savā ziņojumā varētu pievērst uzmanību nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās. Visticamāk, tiks novērtēts Latvijas jau paveiktais šajā jomā, piemēram, nosakot paaugstinātas likviditātes prasības uz nerezidentu biznesu orientētajām bankām, taču varētu izskanēt rekomendācijas neapstāties pie paveiktā un turpināt rūpīgi uzraudzīt šo finanšu sektora segmentu. Starptautiskie eksperti varētu norādīt arī uz nepieciešamajām reformām augstākās izglītības jomā un veselības nozarē, domā FM speciālisti.

Arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) norāda, ka bažas par Latvijas finanšu sistēmas ilgtspējas vērtējumu pastāv, par ko skaidri liecinot gan iepriekšējie ziņojumi, gan sarakste starp EK, ECB un Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un FM. "EK un ECB uztrauc lielais nerezidentu depozītu īpatsvars Latvijas banku sistēmā. Tā kā 85% no kopējiem nerezidentu depozītiem veido pieprasījuma noguldījumi, jāsaprot, ka nerezidentu nauda Latvijā ir īpaši pakļauta finanšu šokiem un var mainīt savas kustības virzienu ļoti īsā laikā. Banku krīzes brīdī to strauja izņemšana var sagraut attiecīgās bankas un caur noguldītāju zaudējumu atmaksu atkal radīt ievērojamus zaudējumus valsts budžetam," pārliecināts Zīle.

Savukārt EP deputāts Ivars Godmanis domā, ka nevajag visiem spēkiem meklēt "melnu kaķi tumšā istabā", īpaši tad, ja viņa tur nemaz nav.

Godmanis uzskata, ka Latvijas finanšu sistēma ir ilgtspējīga, un to viņš pierāda ar konkrētiem skaitļiem. "Diemžēl situācija "Liepājas metalurgā" pie iespējamā negatīvā iznākuma var pazemināt iekšzemes kopprodukta rādītājus, taču ne ilgstoši," sacīja Godmanis, uzsverot - jācer, ka arī situācija "airBaltic", līdzīgi kā Latvijas Pastā, ir stabilizējusies. Ekspremjers atzīst, ka arī nerezidentu noguldījumi ir riska avots, taču par to bažas jau kliedētas. Tāpat viņš uzsver, ka Latvijas eksporta tirgu iekšzemes kopprodukta rādītāji ir pozitīvi, kas norāda, ka nav pamata riskam, ka varētu strauji kristies eksporta radītāji.

Arī EP deputāts Kārlis Šadurskis (V) norāda, ka ekonomiskie rādītāji pilnīgi izslēdz iespējamību, ka konverģences ziņojumā varētu būt izteiktas šaubas par Latvijas kritēriju izpildes ilgtspēju. "Līdz ar to ziņojumā nebūs elementu, kurus, piemēram, Francija vai vēl viena otra eirozonas valsts, kas, iespējams, varētu nevēlēties atbalstīt Latvijas uzņemšanu [eirozonā], uzskatot, ka tas stiprinās Vācijas pozīcijas fiskālas disciplīnas diskusiju jautājumos, varētu interpretēt kā argumentus atturēties. Domāju, ka ar to arī izskaidrojams visu dalībvalstu pagaidām neformāli paustais atbalsts Latvijas uzņemšanai eirozonā."

Konverģences ziņojumi būs kā pamats diskusijām Eiropas Savienības (ES) Padomē, kurai jāpieņem politisks lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā.
Lai ziņojumos ietvertie "draudzīgi kritiskie ieteikumi" neradītu Latvijai riskus un nedotu iespējas tos izmantot kā pretargumentus mūsu valsts uzņemšanai eirozonā, Latvijai tie būtu jāņem vērā. "Es nedomāju, ka šie brīdinājumi liecinātu par būtisku risku mūsu neuzņemšanai eirozonā, ja vien mēs tos neignorējam. Tā ir mūsu pašu iespēja - izpildīt ES institūciju prasības, vienlaikus pasargājot Latvijas finanšu sistēmu no iespējamas jaunas smagas krīzes," saka Zīle. Viņš uzsver, ka EK un ECB paredzamie ieteikumi attiecībā uz nerezidentu noguldījumiem ir svarīgi tādēļ, ka gadījumā, ja nākotnē Latviju atkal skartu finanšu problēmas, valdība nevarētu apelēt pie tā, ka netika laikus brīdināta.

"Es ceru, ka ES institūciju norādes uz riskiem mūsu finanšu ilgtspējai nekļūs par iemeslu, lai citas ES dalībvalstis noraidītu mūsu iestāšanos eirozonā. Tomēr sarežģījumus tās var radīt. Piemēram, jau šobrīd no atsevišķu kreiso grupu pārstāvju izteikumiem EP var spriest, ka nerezidentu depozīti var tikt izmantoti kā arguments balsojumam pret mūsu uzņemšanu," sacīja Zīle.

Savukārt Šadurskis domā: ja ES Padomē tiktu paustas šaubas par Latvijas kā vienīgās ES dalībvalsts, kas izpilda visus Māstrihtas kritērijus, rādītāju ilgtspēju, tad šīs šaubas būtu jāpārnes uz visu eirozonu vai arī jāatzīst, ka Māstrihtas kritēriji nav pietiekami informatīvi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna domā, ka ECB un EK novērtējums Latvijai būs labvēlīgs, jo visus Māstrihtas kritērijus Latvija izpilda, taču jautājums ir, kā EK un ECB novērtēs kritēriju izpildes ilgtspēju. Varētu būt bažas par cenu stabilitāti vidējā termiņā - lai arī tas, visticamāk, nekļūs par šķērsli eiro ieviešanai nākamgad, EK un/vai ECB varētu norādīt uz iespējamiem izaicinājumiem nākotnē, jo ienākumu un cenu līmenis Latvijā vēl arvien ir zem ES vidējā. Līdz ar to arī institūcijas varētu izteikt rekomendācijas par produktivitātes izaugsmes veicināšanu, darba tirgus politiku, atbildīgu fiskālo politiku, lai mazinātu darba tirgus pārkaršanas izaicinājumus un cenu spiedienu vidējā termiņā.

Valsts finanšu stāvoklis ir labs, un līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu ir mazināta iespēja valstij dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tomēr īstais izaicinājums ir budžeta naudu nevis "noēst", bet investēt attīstībā, atzīmē ekonomiste.