Pirmdien, 18. jūlijā, Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē norisinājušās diskusijas par jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, ar ko Eiropas Komisija (EK) plānojusi AAL lietošanas samazinājumu dalībvalstīs ne mazāku par 50 procentiem. Latvija un vēl 18 citas ES dalībvalstis par šo EK priekšlikumu izteicās kritiski, norādot, ka nevar piekrist šādam EK noteiktam mērķim, informē Zemkopības ministrijā.
Kopumā Latvija atbalsta to, ka ES līmenī ir nepieciešams meklēt risinājumus ilgtspējīgai AAL lietošanai. Tomēr EK esot nākusi klajā ar kardinālu AAL lietošanas samazināšanas priekšlikumu, kas nozīmīgi samazinās lauksaimniecības ražu. "Tas nav tālredzīgi apstākļos, kad Krievijas izraisītais karš Ukrainā radījis satricinājumus globālajā pārtikas apgādē, un pārtikas pietiekamība ir stratēģiska ilgtermiņa prioritāte. Latvijai ir jāspēj nodrošināt savus iedzīvotājus ar Latvijā audzētu kvalitatīvu pārtiku. Neskatoties uz to, ka Latvijā lietojam mazu AAL daudzumu uz hektāru, Latvijai EK ierosinājums paredz samazināt lietojumu pat par vairāk nekā 50 procentiem," pauž ministrijā.
Tādēļ Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, norāda: "Latvijas ieskatā samazinājums galvenokārt ir jāveic tām dalībvalstīm, kurās augu aizsardzības līdzekļu lietošanas līmenis uz hektāru ir lielāks nekā ES vidēji."
Esot svarīgi ņemt vērā, ka pagaidām efektīvas augu aizsardzības līdzekļu alternatīvas nav pieejamas. Tas apgrūtinās mērķu sasniegšanu, ietekmēs ražas apjomu un kvalitāti un sekmēs kaitīgo organismu savairošanos, uzsver ministrijā. Diemžēl EK savā ietekmes novērtējumā iepriekš minētos aspektus neesot pienācīgi izvērtējusi. Bet jārēķinās, ka lauksaimniekiem būs nepieciešama konkrēta skaidrība par ekonomisko ietekmi un piedāvātajām perspektīvām. Turpmākām sarunām Latvijai būtu jāveic nacionāls ietekmes novērtējums.
Ņemot vērā situāciju Ukrainā un norises pārtikas tirgū, ES dalībvalstis diskutēja par šā gada graudaugu ražas nodrošinājumu ES un globāli. Prognozes graudaugu ražai Latvijā pašlaik ir labas, bet pēdējo nedēļu spēcīgās lietavas rada bažas par tās apjomu un kvalitāti.
Diskusijas laikā ES dalībvalstis atkārtoti aicināja Komisiju steidzami nākt klajā ar priekšlikumiem noteiktām atkāpēm no ES vides un klimata prasībām 2023. gadam, lai savlaikus informētu lauksaimniekus par pārtikas nodrošinājumu.
