Pētījumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra veikusi sadarbībā ar Latvijas Universitāti.
Gandrīz trešdaļa (30%) respondentu no atbildējušajiem, apmeklējot Latviju, mērķtiecīgi izvēlas izmantot dažādus medicīnas pakalpojumus, vēl 12% aptaujāto ir izmantojuši šos pakalpojumus akūtas slimības vai traumas gadījumos.
Medicīnas pakalpojumus Latvijā sievietes (51%) izmanto daudz lielākā mērā nekā vīrieši (30%), turklāt sievietes divreiz biežāk mērķtiecīgi izvēlas šos pakalpojumus jau pirms ceļošanas uz Latviju. Interesanti, ka, salīdzinot pēc vecuma, medicīnas pakalpojumus Latvijā biežāk patērē un mērķtiecīgi izvēlas tieši gados jaunākie diasporas pārstāvji, jo īpaši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem (43%), kamēr 60+ vecumā to dara vairs tikai 14% respondentu. Iespējams, tas vismaz daļēji skaidrojams ar to, ka jaunāki cilvēki izceļojuši salīdzinoši nesen, viņiem vēl saglabājušās ciešas saites, piemēram, ar ģimenes vai ārstējošo ārstu Latvijā, vai arī mītnes zemē vēl nav uzkrāta pieredze medicīnas pakalpojumu izmantošanā, nav sakārtota apdrošināšana, norāda pētījuma autori.
Uz šādiem secinājumiem uzvedinot arī novērojamā korelācija starp pakalpojumu patēriņu un ārpus Latvijas nodzīvoto laiku. Dati liecina, ka mērķtiecīgi medicīnas pakalpojumus biežāk izvēlas tie diasporas pārstāvji, kas ārpus Latvijas nodzīvojuši tikai 1–5 gadus (42%), savukārt, pieaugot ārpus Latvijas pavadītajām laikam, to respondentu īpatsvars, kuri mērķtiecīgi izmanto medicīnas pakalpojumus Latvijā, būtiski samazinās.
Pēc nodarbinātības statusa medicīnas pakalpojumus Latvijā nozīmīgi biežāk izvēlas studējošie (49%), māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā vai ģimenes locekļu aprūpētāji (47%), nestrādājošie darba meklētāji (42%), praksē vai pieredzes apmaiņā esošie (39%), kā arī brīvprātīgā darba veicēji (29%).
Ievērojami augstāks īpatsvars respondentu, kuri mērķtiecīgi izmanto medicīnas pakalpojumus Latvijā, dzīvo Eiropas valstīs. Diasporas pārstāvji no Somijas (58%), Islandes (54%), Šveices (53%), kā arī no Norvēģijas (47%), Zviedrijas (43%) un Beļģijas (42%) biežāk nekā vidēji no citām valstīm mērķtiecīgi izvēlas medicīnas pakalpojumus Latvijā. Visretāk to darījuši respondenti no Krievijas (7%), Vācijas (16%) un no attālākām vietām – Centrālās, Dienvidu un Austrumāzijas (13%) un Austrālijas, Jaunzēlandes (16%). Traumu vai akūtu slimību gadījumos medicīnas pakalpojumus salīdzinoši biežāk nācies izmantot respondentiem no Dānijas (27%), Kanādas (27%) un Islandes (24%).
Vairāk nekā puse (57%) respondentu jau pirms ceļojuma uz Latviju mērķtiecīgi izdara izvēli par ārsta apmeklējumu (piesaka vizīti pie ārsta u.tml.) Latvijā. Trešdaļa (33%) respondentu cenšas apvienot un, citā nolūkā apmeklējot Latviju, ieplāno arī ārsta apmeklējumu vai citu medicīnas pakalpojumu izmantošanu, un tikai mazākā daļa (11%) respondentu izvēli izdara jau pēc ierašanās Latvijā.
Runājot par iemesliem vai motīviem, kas liek izvēlēties medicīnas pakalpojumus Latvijā, visbiežāk (50%) tiek minēts tas, ka konkrēto ārstu/ārstus respondents apmeklējis jau agrāk – pirms izceļošanas no Latvijas. Nākamie biežāk minētie iemesli ir finansiālais izdevīgums un labāka pakalpojuma kvalitātes attiecība pret cenu, ko nosauc atbilstīgi 45% un 43% respondentu. Citi iemesli, kas arī ir svarīgi lielai daļai respondentu: Latvijā ir salīdzinoši vieglāka piekļuve ārstam un mazākas rindas (37%) un komunikācijā ar ārstu nav valodas barjeras (30%). Mazāka daļa respondentu (16%) kā vienu no iemesliem minējuši to, ka Latvijā viņiem ir slimības vēsture (vai slimības vēsture ir latviešu valodā), citi (11%) brauc uz Latviju, jo viņiem kāds konkrēts medicīnas pakalpojums nav pieejams (vai ir grūtāk pieejams) mītnes zemē, bet 11% devušies pie ārsta pēc radu vai draugu rekomendācijām.
Kāda no respondentēm stāstījusi: "Neuzticos ārstiem UK. Latvijā pie ģimenes ārstes, kura man ir kopš dzimšanas, ir sajūta, ka viņai patiešām rūp mana veselība, nevis izraksta paracetamolu un aizsūta mājās".
Jo īsāks laiks pavadīts ārpus Latvijas, jo lielāka loma, izvēloties izmantot medicīnas pakalpojumus Latvijā, ir pazīstamam, iepriekš apmeklētam ārstam (65%) un tam, ka slimības vēsture vēl glabājas Latvijā (30%). Savukārt, pieaugot ārpus Latvijas nodzīvotajam laikam, pieaug tādu kritēriju nozīmīgums kā finansiālais izdevīgums, cenas un kvalitātes attiecības novērtējums. Izņēmums ir respondenti, kuri visu mūžu dzīvo ārpus Latvijas. Šīs grupas pārstāvjiem noteicošais iemesls pakalpojuma izvēlei Latvijā ir vieglāka piekļuve ārstiem (58%), kā arī radu un draugu rekomendācijas (49%).
Kopumā diasporas pārstāvji Latvijā visbiežāk izmantojuši stomatoloģijas pakalpojumus (64%). Pēc izplatības nākamās jomas ir ginekoloģija un uroloģija (40%). Pie ģimenes ārsta vērsušies 36% respondentu. Salīdzinoši bieži medicīnas pakalpojumi izmantoti arī diagnostikas (22%) un dermatoloģijas (15%) jomā.
Dati liecina, ka maksu par Latvijā saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem ārvalstīs dzīvojošo pacientu absolūtais vairākums sedz paši.
Lielākā daļa (66%) no medicīnas pakalpojumu saņēmējiem izmantojuši privātās ārstniecības iestādes Latvijā. Valsts nozīmes slimnīcās 92% gadījumu pacienti ārstējušies Rīgā.
Kopumā diasporas pārstāvji ar Latvijā saņemtajiem pakalpojumiem ir apmierināti, tomēr privātās ārstniecības iestādes vērtē nozīmīgi augstāk nekā valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādes.
Runājot par nākotni, lielākā daļa (74%) diasporas pārstāvju, kuriem jau ir medicīnas pakalpojumu patēriņa pieredze, arī turpmāk plāno Latvijā izmantot šos pakalpojumus.
Kvantitatīvā aptauja tika veikta 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā. Kopumā pētījuma izlasē tika iekļauti 2977 respondenti – Latvijas diasporas pārstāvji, kuri dzīvo vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Izlasē tika nodrošināta to valstu pārstāvniecība, kurās ir liels Latvijas diasporas īpatsvars: Apvienotā Karaliste, Īrija, Vācija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, ASV, u.c.
