Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 4%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati.
Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Lietuvā (+12%), Slovēnijā (+11,1%), Portugālē (+7%), Grieķijā un Polijā (abās valstīs +5,8%), kā arī Rumānijā (+5,6%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 5%.
Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-1,7%), Austrijā (-2,3%), Īrijā (-2,5%) un Maltā (-2,6%).
ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas pirmajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 1,7%, bet eirozonā pieaugums bija par 1,5%.
Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 1,5%, bet eirozonā kāpums bija par 1,2%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas janvārī-martā bija par 2% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 9,2%, bet Igaunijā reģistrēts 3,7% kāpums.
Savukārt būvniecībā vidējās darbaspēka izmaksas stundā ES janvārī-martā gada izteiksmē palielinājās par 1,2%, bet eirozonā - par 0,9%. Latvijā reģistrēts izmaksu samazinājums par 3,5%, Lietuvā bijis kāpums par 12%, bet Igaunijā - par 5%.
Pirmajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 1,4%, bet eirozonā par 1,3% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 1,9%, Lietuvā - par 10,4%, bet Igaunijā - par 5,8%.
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
