Latvijā plānākie drošības spilveni Baltijā; 26% nevar atļauties uzkrāt
Foto: Shutterstock

Gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav iespēju iekrāt naudu finanšu drošības spilvena veidošanai, vai arī viņu iekrājumi ir pavisam nelieli jeb robežās zem 200 eiro, kamēr Lietuvā un Igaunijā iekrājumus veido biežāk un lielākos apjomos, secināts bankas "Citadele" septembrī veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Drošības spilvena rezervei naudu iekrāt visbiežāk nevar atļauties Latvijā, kur šī situācija ir aktuāla 26% sabiedrības, savukārt Igaunijā un Lietuvā naudu neparedzētu izdevumu segšanai nevar atlikt, attiecīgi, 25% un 19% iedzīvotāju. Latvijā šādā situācijā biežāk atrodas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuras nav precējušās un audzina vienu bērnu. Reģionu kontekstā vismazāk drošības spilvenus veido Latgalē dzīvojošie, savukārt profesiju vidū – pakalpojumu vai tirdzniecības nozarē strādājošie.

Visizplatītākais drošības spilvena uzkrājuma apjoms Latvijā ir līdz 200 eiro, kas pieejams 11% respondentu (Lietuvā – 9%, Igaunijā – 7%). Līdz 300 eiro drošības spilvenā uzkrājuši 6%, savukārt līdz 500 eiro – 7% Latvijas sabiedrības, liecina aptaujas dati.

Drošības spilvenu vienas mēnešalgas apmērā pratuši iekrāt 9% Latvijā, 8% Lietuvā un 12% Igaunijā, savukārt divas mēnešalgas neparedzētiem gadījumiem glabā 8% Latvijā un Igaunijā, kā arī 9% Lietuvā.

Katrs desmitais Latvijā ir uzkrājis drošības spilvenu trīs līdz četru mēnešalgu apmērā, kamēr Lietuvā un Igaunijā šādā situācijā ir attiecīgi 12% un 11% respondentu.

Izteikti līderi lielo drošības spilvenu veidošanā ir lietuvieši: piecu līdz sešu algu apjoms ikdienā uzkrāts 9% dienvidu kaimiņu, kas ir krietni vairāk kā Latvijā (5%) un Igaunijā (6%) strādājošajiem. Drošības spilvens, kas lielāks par sešām mēnešalgām, ir katram sestajam Lietuvas iedzīvotājam jeb 17%, kamēr Latvijā un Igaunijā šādā situācijā ir 9% sabiedrības.

Aptuveni 4% visās Baltijas valstīs atklāj, ka ir spējīgi atlikt naudu uzkrājumu veidošanai, taču dažādu iemeslu dēļ to izvēlas nedarīt. Tāpat vēl 4% Latvijā norāda, ka ir apmierināti ar savu drošības spilvena apjomu un izvēlējušies veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, Lietuvā šādu izvēli atbalsta 2%, savukārt Igaunijā – 3% aptaujāto.

“Drošības spilvens ir līdzekļu apjoms, kas var tikt izmantots neparedzētiem gadījumiem un neplānotu izmaksu segšanai. Lielākajai daļai sabiedrības gaidāmajā ziemā būs lielāki apkures rēķini, turklāt būtiski pieaugušas pārtikas un kopējās patēriņa cenas – šie ir tikai pāris iemesli, kādēļ ikvienam vajadzētu censties uzkrāt. Banku ieteikumos tradicionāli figurē drošības spilvena izveidošana trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā, taču aptaujas dati iezīmē, ka šādā situācijā atrodas tikai 15% Latvijas sabiedrības, kamēr 37% drošības spilvena nav vai arī tas ir tikai pāris simtu eiro apmērā. Kaimiņvalstu iedzīvotāji mums ir soli priekšā ne tikai apjoma ziņā, bet arī tāpēc, ka viņiem ir lielākas algas. Visiem, kam ir iespēja katru mēnesi atlikt, kaut pārdesmit eiro, aicinu to darīt, lai pārskatāmā laika periodā uzkrātu vai papildinātu savu drošības spilvenu. Pēdējo divu gadu notikumi ir pierādījuši, ka tas var izrādīties ļoti noderīgi. Tāpat iedzīvotāji bieži aizmirst par sevis un savu kredītsaistību apdrošināšanu. Tā var palīdzēt, piemēram, bezdarba vai nelaimes gadījumā. Apdrošināšanas maksa mēnesī var būt, sākot no 2,5 eiro, kas ir ļoti liels ieguvums par vienas kafijas cenu,” klāsta “Citadeles” grupas uzņēmuma “CBL Life” valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par finanšu drošības spilvena izveidošanu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.