Latvija plāno mērenu ekonomisko izaugsmi un spēju ievērot Māstrihtas kritērijus
Foto: PantherMedia/Scanpix

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014. gadam, paredzot Latvijai tuvākajos gados mērenu ekonomikas izaugsmi, stingru un ilgtspējīgu fiskālo politiku un strukturālās reformas, kam loģiski būtu jānoved valsts pie atbilstības Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanas 2014. gadā, informē Finanšu ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, visas ES dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu. Programma līdz 29. aprīlim ir jāiesniedz Eiropas Komisijai.

Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver, ka "krīze visām ES dalībvalstīm ir sniegusi labu mācību stundu". "Mēs Latvijā esam paveikuši smagu darbu, lai pārvarētu finanšu un ekonomisko krīzi un atgrieztos uz izaugsmes un attīstības ceļa. Un šī ceļa gals nav Māstrihtas kritēriju ievērošana un eiro ieviešana. Eiro Latvijā būs tikai būtisks un loģisks solis ceļā uz to, lai mūsu valstī būtu ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, kas nes sabiedrībai labklājību, pietuvinot to vidējam Eiropas līmenim," norāda ministrs.

Jaunās Latvijas Konverģences programmas no 2011.-2014. gadam pamatā ir piesardzīgs makroekonomiskās attīstības scenārijs, kas tika izmantots arī, gatavojot grozījumus 2011.gada budžeta likumā. Tas paredz 2011. gadā 3,3% IKP izaugsmi, 2012.gadā un turpmākajos gados – 4% pieaugumu. Gada vidējās inflācijas prognozes 2011. gadam ir 3,5%, savukārt 2012. gadā inflācija stabilizēsies 2% līmenī, un šāds mērens patēriņa cenu pieaugums saglabāsies arī turpmāk, norāda Finanšu ministrija.

Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un nepieciešamību turpināt budžeta bilances stabilizāciju turpmākajos gados, ir apstiprināti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem – nodrošināt budžeta deficītu 2012. gadā zem 3%, bet ar mērķi tiekties uz budžeta deficītu 2,5 % apmērā no IKP, 2013.gadā zem 1,9% no IKP un 2014. gadā zem 1,1 % no IKP.

Šie fiskālie mērķi ir uzskatāmi par būtisku priekšnoteikumu, lai Latvija īstenotu plānu ieviest eiro ar 2014. gada 1. janvāri. Taču FM uzsver, ka eiro ieviešana ir nevis mērķis, bet līdzeklis – valsts spēja ievērot Māstrihtas kritērijus, pat ja nenotiek pievienošanās eirozonai, pati par sevi ir apliecinājums valsts ekonomikas un finanšu stabilitātei un uzticamībai, kas savukārt veicina investīcijas, samazina valsts parāda apkalpošanas izmaksas un tamlīdzīgi.

Arī turpmāk Latvija ir stingri apņēmusies realizēt pret-ciklisku fiskālo politiku, uzturēt stabilu un labi funkcionējošu finanšu sektoru, nodrošināt efektīvu un caurskatāmu ES fondu apguvi, turpināt strukturālās reformas tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, valsts aktīvu pārvaldība, valsts sektora pārvalde, uzņēmējdarbības vide, valsts iepirkums, sociālā budžeta ilgtspēja un citās jomās.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form