Saeima ceturtdien, 13.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz līdz 2017.gada aprīlim pakāpeniski atvērt gāzes tirgu.
Gāzes tirgus atvēršanu plānots īstenot vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa.
Būtībā likums paredz pašreizējā dabasgāzes tirgus monopolista AS "Latvijas Gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Gāzes sistēmas operatoram būs jānodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
"Latvijas Gāzi" plānots sadalīt ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.
"Delfi" jau ziņoja, ka "Latvijas Gāze" kategoriski iebilst pret ieceri sadalīt uzņēmumu. AS "Latvijas Gāzes" valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis apgalvo, ka iecerētās reformas veicinās dabasgāzes cenu pieaugumu un nepamatoti ierobežos uzņēmuma privatizācijas noteikumos paredzētās "Latvijas Gāzes" ekskluzīvās tiesības.
Viņš apgalvo, ka tieši pateicoties ekskluzīvajām tiesībām, Krievija dabasgāzi Latvijai piegādā par salīdzinoši zemu cenu, jo "Latvijas Gāzei" esot piešķirtas ļoti lielas atlaides. Turklāt dabasgāzes tirgus liberalizācijas nodrošināšanai būšot nepieciešamas milzīgas investīcijas, ko nespēšot nosegt Eiropas Savienības (ES)finansiālais atbalsts, tādēļ galatarifs, ko par saņemto gāzi maksā patērētāji, pieaugšot arī ar tirgus atvēršanu saistīto izmaksu dēļ.
Dāvis arī uzskata, ka Ekonomikas ministrija nepareizi interpretē ES direktīvās noteikto tirgus liberalizācijas jēdzienu, jo ar to esot jāsaprot jaunu piegādātāju ienākšana dabasgāzes tirgū, nevis kompānijas sadalīšana, ko paģēr Ekonomikas ministrija.
