Latvija un Igaunija sāk apspriešanu par atjaunināto jaudas aprēķināšanu elektrības tirdzniecībai ar Krieviju
Foto: Sputnik/Scanpix

Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" sākuši sabiedrisko apspriešanu par atjaunināto jaudas aprēķināšanas metodiku tirdzniecībai ar Krieviju, informē "Augstsprieguma tīkla" pārstāve Aija Ikstena.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tādējādi Igaunijas un Latvijas pārvades sistēmas operatori aicina tirgus dalībniekus izteikt savu viedokli.

Ikstena norādīja, ka no trešdienas Lietuvas pārvades sistēmas operators "Litgrid" piemēro jaunu pārvades jaudas aprēķināšanas metodiku uz Baltkrievijas-Lietuvas robežas, kas samazina elektroenerģijas pārdošanas iespējas no Krievijas. Precīzu samazinātās jaudas apjomu tirdzniecībai ar Krieviju nevar norādīt, jo Lietuvas pārvades sistēmas operatora aprēķinātā Lietuvas-Baltkrievijas šķērsgriezuma kopējās pārvades jaudas vērtība nav paredzama.

"Augstsprieguma tīkla" pārstāve skaidroja, ka "Augstsprieguma tīkls" un "Elering" nav atbalstījis "Litgrid" metodiku pārvades jaudas aprēķināšanai un piešķiršanai ar trešajām valstīm, ko vienpusēji izstrādājis "Litgrid" un apstiprinājusi Lietuvas regulatīvā iestāde.

""Litgrid" mērķis, ieviešot jauno pārvades jaudas metodiku, ir samazināt elektroenerģijas importa iespējas no trešajām valstīm un novērst Baltkrievijas atomelektrostacijā saražotās elektroenerģijas fizisku pārvietošanos uz Lietuvu," skaidro "Augstsprieguma tīkla" pārstāve.

Viņa atklāja, ka tieši saistībā ar "Litgrid" jauno metodiku Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem būs jāatjaunina pārvades jaudas metodoloģija, par kuru abas kompānijas ir vienojušās un kas pašlaik tiek pielietota caurlaides spēju aprēķiniem elektroenerģijas importam no trešajām valstīm uz Latviju. Plānoto Igaunijas un Latvijas sistēmas operatoru izmaiņu mērķis ir novērst pārvades jaudu ierobežojumu pārklāšanos, kas izriet no iespējamās ietekmes uz Lietuvas elektroenerģijas infrastruktūru.

Pēc Igaunijas un Latvijas sistēmu operatoru viedokļa, nekādi papildu ierobežojumi elektroenerģijas importam no trešajām valstīm nav nepieciešami, jo arī pašreizējais pārvades jaudas risinājums un likumdošanas prasības liedz Baltkrievijā saražotās kodolenerģijas ienākšanu Baltijas elektroenerģijas tirgū.

"Augstsprieguma tīkla" pārstāve atzīmēja, ka patlaban maksimālā iespējamā pārvades jauda komerciālajam elektroenerģijas importam no Krievijas uz Latviju ir 970 megavati. Pirms 2020. gada novembra sākuma, kad bija spēkā trīspusējais līgums par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sistēmu operatoru pārvades jaudu, maksimālā iespējamā pārvades jauda bija 1250 megavati. Paredzams, ka elektroenerģijas imports no Krievijas pilnībā beigsies līdz ar Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas sistēmu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.