Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes tirgus importu, tas ir jāizdara gan Somijai gan Igaunijai, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga", komentējot lēmumu par atteikšanos no Krievijas gāzes importa, skaidro AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, jeb jāatgriežas pie reģionālā principa.
Uzņēmums uzsver, ka AS "Latvijas gāze" ir vienmēr gādājusi par Latvijas interesēm un 30 gadu garumā nodrošinājusi Latvijas enerģētisko neatkarību.
Attiecībā uz jautājumu par Saeimā iesniegtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem un publiskā tirgotāja turpmāko statusu, uzņēmuma vadītājs pauž, ka no AS "Latvijas gāze" viedokļa, Latvijas valdība šādus grozījumus var pieņemt un var uzdot AS "Latvijas gāze" kā publiskajam tirgotājam nodrošināt gāzes krājumu iepirkumu līdz 2022. gada 1. jūlijam.
Ar šādu nosacījumu noteikšanu faktiski "Latvijas gāze" tiks piespiesta nodrošināt gāzes rezerves par vēsturiski augstāko cenu un uzglabāt to Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
"Šajā sakarā jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām. Latvijas valdība sāka subsidēt mājsaimniecību tarifu jau 2022. gada janvārī pie cenas 50 eiro. Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju," norāda Kalvītis.
Savukārt atteikšanās no Krievijas gāzes importa pēc būtības ir starpvaldību jautājums, kur trijiem tirgus dalībniekiem par to vienojoties, tiek pieņemts politisks lēmums. Kā akcentē enerģētikas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, šobrīd gan Somija, gan Igaunija arī ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu.
"Lēmuma pieņemšana kavējas. Acīmredzot, ievērojot jautājuma komplicēto raksturu, tam nepieciešams vairāk laika. Šobrīd mūsu rīcībā nav Ekonomikas ministrijas konkrēta plāna, līdz ar ko nevaram komentēt kā šī atteikšanās varētu notikt. Mums priekšā ir ziema, šobrīd vasarā alternatīvu piegādes avotu nav un mums ir jāparūpējas par vairāk kā 350 tūkst. lielu klientu portfeli. Tāpēc AS "Latvijas gāze" domā par to, kā iegādāties gāzi, tostarp no Krievijas, pie nosacījuma, ja tas tiks atļauts. Šobrīd ar esošajiem krājumiem, varam uzturēt tirgu esošajā stāvoklī līdz 2022. gada jūlijam," lēš Kalvītis.
AS "Latvijas gāze" uzsver, ka šādos kara apstākļos pats svarīgākais Latvijā ir iekšējā drošība, tā tiks destabilizēta, radot enerģētikas krīzi, tāpēc uz šo jautājumu jāraugās ar ļoti lielu valstisku atbildību. Uzņēmums sagaida profesionālu diskusiju, konkrētus rīcības plānus no Ekonomikas ministrijas un izsvērtus politiskus lēmumus. AS "Latvijas gāze" rīcībā ir pietiekami finansiālie resursi un zināšanas, lai piedalītos šajā tirgū un palīdzētu klientiem.
AS "Latvijas gāze" ir viens no Baltijas reģiona enerģētikas nozares līderiem. Dabasgāzes vairumtirdzniecība un pārdošana biznesa klientiem tiek veikta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pēc Somijas gāzes tirgus atvēršanas 2020. gada 1. janvārī tā veiksmīgi ir sākusi dabasgāzes tirdzniecību arī Somijā. Mājsaimniecību segmentā "Latvijas gāze" ir lielākais dabasgāzes tirgotājs Latvijā.
2017. gada sākumā tika nodalīts vienotais pārvades un uzglabāšanas uzņēmums AS "Conexus Baltic Grid", bet 2017. gada 1. decembrī tika nodalīts sadales sistēmas operators AS "Gaso".
