Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums audzis par 27,6%
Foto: Pixabay

2021. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,29 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 27,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 30,7%, bet importa vērtība par 24,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,64 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,66 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 48,5 % līdz 49,7 %.

Lai arī importa un eksporta attiecība ir gandrīz līdzsvarā, jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 32,66 miljardus eiro – par 6,78 miljardiem eiro jeb 26,2 % vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 14,94 miljardus eiro (pieaugums par 2,8 miljardiem eiro jeb 23,1 %), bet importa – 17,72 miljardus eiro (pieaugums par 3,98 miljardiem eiro jeb 29 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada novembrī salīdzinājumā ar 2020. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 28,6 % lielāka, bet importa – par 21,4%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,6 %, bet importa samazinājās par 10,2%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri:

  • parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 98,5 milj. eiro jeb 2,1 reizi;
  • koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 92,9 milj. eiro jeb 46,6 %;
  • minerālproduktu eksports lielāks par 50,2 milj. eiro jeb 2,1 reizi;
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 48,2 milj. eiro jeb 46 %;
  • satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 24,6 milj. eiro jeb 29,6 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri:

  • minerālproduktu imports lielāks par 62,2 milj. eiro jeb 79 %;
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 59,8 milj. eiro jeb 42,9 %;
  • parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 43,7 milj. eiro jeb 45,6 %;
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 31,8 milj. eiro jeb 9,5 %;
  • plastmasas un to izstrādājumu imports lielāks par 31,4 milj. eiro jeb 43,7 %.

Novembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,8 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8 %), Vācija (8,2 %) un Krievijas Federācija (7,4 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,5 %), Polija (10,2 %) un Igaunija (8,1%).

2021. gada novembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gada novembri kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 0,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 3,9 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 1,4 procentpunktiem.

2021. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 123 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 45 valstīm.

Dzelzs un tērauda eksporta kāpumu 2021. gada novembrī salīdzinājumā ar 2020. gada novembri visvairāk ietekmēja dzelzs atkritumu un lūžņu; dzelzs vai tērauda lietņu lūžņu pārliešanai eksporta pieaugums par 26,3 milj. eiro jeb 3,6 reizes, bet minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas pieaugumu – dabasgāze gāzveida stāvoklī par 17,3 milj. eiro jeb 4 reizes.

Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu eksportam par 14,6 miljoniem eiro jeb 42,2%.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas importa kāpumu 2021. gada novembrī salīdzinājumā ar 2020. gada novembri visvairāk ietekmēja elektroenerģijas importa pieaugums par 32,2 milj. eiro jeb 3,9 reizes. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu imports samazinājās, sarūkot viskiju importam par 15,2 milj. eiro jeb 63,1%.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.