Pagājušajā gadā 82 studētgribētājiem tika liegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) pat pieļauj, ka atsevišķas izglītības iestādes pat cer uz to, ka potenciālajiem studentiem atļauja tiks noraidīta un ka tās varēs paturēt studētgribētāja iemaksāto naudu.
Tāpat ministrs "Nekā personīga" atzīst, ka nevar izslēgt to, ka, izmantojot uzturēšanās atļauju izsniegšanu studentiem, par Latviju kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti interesējas informācijas vācēji no citām valstīm.
Augstskolas no iespējamiem studentiem iekasē samaksu par palīdzību uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu formēšanā. Drošības iestādes Izglītības uz zinātnes ministrijai (IZM) lūgušas strauji augošo biznesu neatstāt pašplūsmā un uzraudzīt stingrāk, jo šādi Eiropā var nokļūt ne tikai studenti, bet spiegi vai pat teroristi.
Veidi, kā Latvijā iegūt uzturēšanās atļaujas ir dažādi – var pirkt nekustamo īpašumu, ieguldīt uzņēmumā vai kļūt par firmas valdes locekli. Bet uzturēšanās iespēju var saņemt arī ārvalstnieki, kuri Latvijā mācās. Tas savukārt ir lētāk un vienkāršāk nekā, piemēram, nopērkot dārgu māju Jūrmalā, skaidro raidījums.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā līdz šī gada sākumam mācījās 4894 ārvalstnieki, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas. No viņiem aptuveni puse (2356) ieradušies no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā.
Akadēmiskās informācijas centrs, kas izvērtē potenciālo studentu atbilstību mācībām mūsu valstī vēl pirms termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas, pagājušajā gadā vien pārbaudījis 5900 ārvalstniekus. Pēdējo piecu gadu laikā interese par Latviju divkāršojusies.
Šadurskis raidījumam skaidro: "Mēs, protams, esam ieinteresēti palielināt ārvalstu studentu skaitu. Un ir augstskolas, kas to dara ļoti godprātīgi. Augstskolas un koledžas. Un ir institūcijas, kuras, diemžēl, šeit saskata vieglu peļņu."
Mācību iestādes piedāvā studentiem palīdzību uzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanā. Dažas augstskolas pieprasa samaksāt arī daļu no studiju maksas. Ja pēc pārbaudes valsts iestādes ārvalstniekam iebraukšanu Latvijā tomēr liedz, daļu no samaksātā augstskolas patur sev.
"Šis ir brīnišķīgs naudas sūknītis. Jo iedomājieties situāciju, ka tiek iekasēta studiju maksa par pirmo gadu un administratīvie izdevumi lietas izskatīšanai un pēc tam šis jaunietis nesaņem termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, viņam atsaka vīzu. Un pēc tam viņam atdod tikai kaut kādu niecīgu daļu no šīs iemaksātās summas. Patiesībā tā ir tīrā krāpšana," secina ministrs.
Pirms gada izteikts līderis bija privātā mācību iestāde "Latvijas biznesa koledža". Akadēmiskās informācijas centrā skola bija iesniegusi dokumentus par 2564 ārvalstniekiem, kas ir vairāk nekā Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas tehniskā universitāte kopā. Par dokumentu formēšanu no ārvalstniekiem tiek prasīti četri maksājumi kopā 1104 eiro apmērā.
Kopš pagājušā gada koledžā ieviesta stingrāka studentu uzraudzība. Vadība raidījumam negribīgi atzīst, ka uz to pamudinājušas drošības iestādes.
Tagad koledža pārtraukusi uzņemt iebraucējus no riskantajām valstīm – Pakistānas un Bangladešas. Visvairāk studentu tagad ir no Uzbekistānas, Kazahstānas un Indijas. Līdzīga pieredze ir arī Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā. Palīdzība dokumentu gatavošanā uzturēšanās atļauju saņemšanai te maksā 180 eiro, bet pilna gada mācību maksa – 2500 eiro. Visvairāk iebraucēju šajā skolā ir no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Uzbekistānas.
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas ārējo sakaru prorektore Olga Verdenhofa raidījumam stāsta: "Bija mums tāda pieredze ar Pakistānu. Atbrauca maza grupiņa, šogad. Četri studenti, no kuriem palika tikai viens. Un trīs kaut kur aizbrauca pa Eiropu. Mēs jau tagad izdarījām visu, ko no mums vajadzēja."
Pēc šī gadījuma skola apsver, ka varētu no sadarbības ar šīm valstīm atteikties. Viņa atklāj, ka atsevišķos gadījumos Drošības policija atteikusi studentiem iebraukšanu Latvijā. Šajos gadījumos potenciālie izglītojamie bijuši no Bangladešas, Pakistānas un Indijas.
Savukārt Transporta un sakaru institūta valdes loceklis Igors Graurs skaidro, ka ārvalstu studentu pieplūdums palīdz Latvijai kompensēt vietējo studentu samazinājumu. Ja pirms sešiem vai septiņiem gadiem ārvalstu studentu īpatsvars bija 2%, tad šobrīd – 8%.
"Nekā personīga" noskaidrojis, ka vēl nesen uzturēšanās atļauju biznesā iesaistījās arī dažas privātās vidusskolas, kurās bija "skolnieki" vecumā no 25 līdz pat 45 gadiem. Pēc pastiprinātās intereses no kontroles iestāžu puses, šis biznesa virziens esot mazinājies.
Drošības policija pārskatā par pagājušo gadu norādījusi, ka "peļņas nolūkā Latvijā tiek izvērsta pastiprināta jauno studentu piesaistīšana valstīs, kur ir nozīmīga teroristu klātbūtne. Iespējamo studentu pārbaudes notiek pārāk virspusēji un tas rada riskus, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas". Zināms, ka no 2015. gada līdz šim brīdim 82 studētgribētājiem ir liegta iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.
