Viņš norādīja, ka atbilstoši asociācijas statūtiem "Latvijas auto" pārvalda biedru kopsapulce, padome un valde. Tostarp biedru kopsapulce ievēl padomi, bet tā attiecīgi ieceļ valdi, kurā ir ģenerālsekretārs, prezidents un izpilddirektors. Turklāt, ja asociācijas prezidentu un izpilddirektoru padome ieceļ uz trim gadiem, tad, ieceļot amatā ģenerālsekretāru, pilnvaru termiņš netiek noteikts, tādējādi, amatu viņš var atstāt pēc paša vēlēšanās, vai arī viņš var tikt atcelts no amata par prettiesisku darbību.
"Jauna padome, droši vien nozīmēs arī jaunu valdi," pauda Āboltiņš, piebilstot, lai atlaistu valdi, kā arī padomi, ir jānorāda iemesls, kas tieši ir izdarīts pretēji uzņēmuma interesēm.
"Mēs paredzam, ka padome mūs tagad ņems nost, bet tad es gribēšu redzēt iemeslu, ko es esmu darījis pret pārvadātāju gribu. Ja tas notiks, tad valde tomēr sniegs iesniegumu attiecīgās institūcijās, lai pārbaudītu šī lēmuma likumību, un vispār šīs sapulces likumību, kas neiet nekādās robežās," sacīja Āboltiņš.
Viņš piebilda, ka 2012. gadā, kad tika ievēlēts attiecīgajā amatā, asociācija bija "sasistas siles priekšā". "Pa šiem sešiem gadiem mēs esam izcīnījuši, ka mums nedraud bankrots, ka mēs varam droši skatīties uz priekšu. Es nezinu, ko es esmu izdarījis pret pārvadātāju interesēm," teica ģenerālsekretārs.
Arī asociācijas prezidents Valdis Trēziņš pauda pārliecību, ka, ieceļot jaunu padomi, tiks iecelta jauna asociācijas valde. "Daudzi pārvadātāji nav lietas kursā, nav uztvēruši informāciju un ir atbraukuši nesagatavoti. Daži citi to izmanto. Ja parunā ar cilvēkiem, viņi, atnākot uz šo sapulci, domā, ka dabūs naudu," viņš sacīja, paužot uzskatu, ka noticis reiderisms, pakļaujot asociācijas biedrus populistiskām idejām.
Jautāts, kad viņaprāt varētu tikt ievēlēta jaunā valde, Trēziņš pieļāva iespēju, ka tas varētu notikt arī otrdien, bet tikai tad, ja būs kandidatūras. "No malas cilvēku paņemt nevar, var būt problēmas ar starptautisko organizāciju IUR," piebilda Trēziņš. Tāpat viņš neslēpa bažas, ka jaunā valde varētu sagraut sistēmu, kas ir radīta, jo "Latvijas auto" ir zināms vārds gan Latvijā, gan ārzemēs.
Pēc Trēziņa minētā, šāda situācija ir radusies tāpēc, ka asociācijai ir parādījušies lieli finanšu līdzekļi, jo parasti uz kopsapulcēm ierodoties aptuveni 40 līdz 50 cilvēku, bet otrdien ieradušies vairāk nekā 150.
Jau vēstīts, ka "Latvijas auto" biedri otrdien ārkārtas kopsapulcē atcēla padomi. Padome no asociācijas biedru puses tika kritizēta par to, ka tā tērē pārāk daudz līdzekļu biroja uzturēšanai, algām, automašīnām un citām lietām. Tāpat "Latvijas auto" biedri pārmeta asociācijas vadībai no starptautiskās asociācijas IRU saņemtā miljona eiro slēpšanu, izsakot vēlmi, lai šī nauda tiktu sadalīta starp biedriem.
