Latvijā ir svarīgi nepasliktināt vispārējo makroekonomisko stabilitāti valstī ar dažādiem pilnībā nepārdomātiem ekonomiskās politikas soļiem, kā arī ir būtiski popularizēt vietējā ražojuma produkcijas noieta tirgu iekšējā tirgū, uzskata Latvijas Bankas eksperti.
Jau līdz šim Latvijas ekonomika izjuta nelabvēlīgu ietekmi no vairāku NVS valstu nacionālās valūtas vērtības krišanās, neskaidrības pieauguma, investīciju bremzēšanās un ar to saistītās ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās vairākās Latvijas kaimiņvalstīs, kas savukārt mazina arī pieprasījumu pēc Latvijā saražotajām precēm un pakalpojumiem. Par to Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs runāja savā jūnija preses konferencē, kurā, ņemot vērā notikumu attīstību kaimiņvalstīs, Latvijas Banka paziņoja par iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes korekciju šim gadam no 4% uz 3,3%.
Runājot par sankcijām, Krievijas plānotie pasākumi varētu ietekmēt vairākas Latvijai būtiskas jomas, piemēram, pārtikas eksportu. Kopā ar neskaidrībām par turpmāko ģeopolitiskās situācijas attīstību mūsu reģionā ekonomiska rakstura sankciju noteikšana var atstāt nelabvēlīgu ietekmi gan uz Latvijas eksportētājiem, kuri aktīvi darbojas Krievijā, gan uz Latvijas tirdzniecības partneriem, gan uz Latvijas preču un pakalpojumu eksportētājiem, kuriem ir ciešas sadarbības saites ar šīm partnervalstīm, vērtē Latvijas Bankā. Turklāt jāatceras, ka šo notikumu ietekmē var turpināties Krievijas rubļa kursa krišanās, un tas ir vēl viens faktors, kas var apgrūtināt Latvijas eksportētāju konkurētspēju kaimiņvalsts tirgū.
"Kā jau iepriekš esam vairākkārt uzsvēruši, šādos apstākļos ir kritiski svarīgi nepasliktināt vispārējo makroekonomisko stabilitāti valstī ar dažādiem pilnībā nepārdomātiem ekonomiskās politikas soļiem. Tas vispirmām kārtām attiecas uz valsts fiskālo politiku. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, kad pieaug nelabvēlīgo attīstības scenāriju risks, nav pieļaujama budžeta tēriņu palielināšana virs šobrīd budžeta likumā noteiktā līmeņa," uzsver Latvijas Bankā. Centrālās bankas eksperti uzsver, ka arī nākamā gada budžeta izdevumi jāveido, balstoties uz maksimāli piesardzīgiem ekonomiskās izaugsmes novērtējumiem.
"Runājot par ekonomisko sankciju skartajām nozarēm, būtiski veicināt un popularizēt vietējā ražojuma produkcijas noietu iekšējā tirgū, kas ļautu kaut daļēji kompensēt ārējos tirgos piedzīvotās problēmas," aicina Latvijas Banka.
Latvijas Bankas ekonomistu vērtējums liecina, ka Latvijas pārtikas eksports (bez dzērieniem) uz Krieviju veido nepilnus 1,4% no kopējā eksporta. Iekļaujot dzērienus, šis skaitlis ir 4,9%.
2013.gadā Latvija uz Krieviju sankcijām pakļautos produktus ir eksportējusi 52,82 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,53% no Latvijas kopējā eksporta. No kopējā pārtikas un dzērienu eksporta tas ir 2,58%.
69% no Latvijā saražotās piena produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, nevar gan izslēgt, ka tālāk, pārdodot starpniekiem, nedaudz nokļūst arī eksportā. No zivju produkcijas vietējā tirgū tiek pārdoti 25%, gaļas pārstrādātāji vietējā tirgū realizē ap 79% produkcijas, bet augļu un dārzeņu pārstrādātāji - ap 46%.
Jau ziņots, ka Krievija noteikusi "pilnīgu embargo" lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Tomēr šprotes Krievijas noteiktajā importa aizliegumā nav iekļautas.
Krievijas noteikto sankciju dēļ nākamnedēļ plānota valdības ārkārtas sēde. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nolēmusi pārtraukt savu atvaļinājumu un atgriezīsies darbā rīt, kad paredzēta arī tikšanās ar nozaru organizācijām, kuru biedrus varētu skart Krievijas noteiktās sankcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
