AS "Latvijas Gāze" (LG) tuvākajās dienās valdībai nosūtīs brīdinājuma vēstuli par uzņēmuma akcionāru līguma neievērošanu, sacīja LG padomes vadītāja vietnieks Juris Savickis.
Šodien LG padome vienojusies par tā dēvēto "ceļa karti" turpmākajai rīcībai saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Enerģētikas likumā u.c. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.
Pēc Savicka teiktā, LG tuvākajās dienās valdībai nosūtīs brīdinājuma vēstuli ar izklāstītiem pārkāpumiem, pieņemot grozījumus Enerģētikas likumā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātajos dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumos.
"Vēstulē uzskaitīsim visus pārkāpumus un arī piedāvāsim risinājums. Aicināsim valdību kopīgi meklēt risinājumus," atzina Savickis.
Kā vienu no būtiskākajiem pārkāpumiem LG padomes vadītāja vietnieks minēja pieņemtajos normatīvajos aktos paredzēto iespēju AS "Latvenergo" iegādāties gāzi ārpus Latvijas pirms gāzes tirgus atvēršanas 2017.gada 3.aprīlī.
Tāpat gāzes koncerns aicinās valdību pārskatīt LG sadalīto uzņēmumu pārdošanas termiņus. Savickis norādīja, ka LG nodalīto uzņēmumu akciju pārdošanai jāatvēl vairāk laika, proti, vismaz divus gadus pēc LG sadalīšanas 2017.gada 3.aprīlī.
"Ja valdība uz vēstuli neatbildēs, skatīsimies, ko iesākt tālāk. Vērtēsim, cik kaitnieciski uzņēmumam ir pieņemtie normatīvie akti," sacīja Savickis un piebilda, ka pagaidām LG nav lēmusi par vēršanos tiesā.
Iepriekš Savickis skaidroja, ka, lai varētu pieņemt lēmumu par vēršanos tiesā, uzņēmuma eksperti un juristi turpinās veikt padziļinātu juridisko analīzi. Taču patlaban jau ir konstatēts, ka nesen izsludinātie Enerģētikas likuma grozījumi pārkāpj LG akcionāru līgumu vismaz trīs punktos, pārkāpjot LG intereses, steidzinot LG sadalīšanu un izdarot "politisku spiedienu".
"Akcionāru līgums paredz, ka nekādi politiski lēmumi nedrīkst iespaidot LG, taču pēdējā laika notikumi ir piemērs, ka uzņēmumu ietekmē "politisks spiediens"," skaidroja Savickis.
Uzņēmumā iepriekš atzina, ka, ņemot vērā likuma neatbilstību noslēgtajiem privatizācijas līgumiem, uzņēmumam pastāv iespēja vērsties gan Satversmes tiesā, gan Stokholmas Arbitrāžā. Tāpat uzliktie pārvades un uzglabāšanas operatora pārdošanas termiņi ir nesamērīgi īsi un var radīt zaudējumus akcionāriem.
Jau rakstīts, ka LG nosūtīja vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu nodot pieņemtos Enerģētikas likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) grozījumus parakstīja un nodeva izsludināšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Kā ziņots, Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka uzņēmumam LG līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
LG vadītājs Aigars Kalvītis jau iepriekš ir paudis, ka, nosakot tik īsus termiņus, valsts vēlas aplaupīt LG akcionārus. Tāpat LG vadītājs norādīja - lai sāktu uzņēmuma reorganizāciju, ir nepieciešama vairākuma akcionāru piekrišana. "Manuprāt, nepieciešama absolūtā vairākuma piekrišana un ar 51% balsu nepietiks," teica Kalvītis.
Kā ziņots, LG akcionāri ar pārliecinošu balsu vairākumu vienojās par LG reorganizācijas sākšanu, līdz 2017.gada 3.aprīlim nodalot no sabiedrības Enerģētikas likumā paredzēto mantu.
Patlaban lielākais LG akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija "Gazprom", "Marguerite Fund" pieder 28,97% akciju, "Uniper Ruhrgas International GmbH" - 18,26%, SIA "Itera Latvija" - 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. LG kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.
