Lai gan Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvajā ziņojumā izteiktas cerības, ka Latvija Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijai (OECD) varētu pievienoties jau 1. vai 2. jūnijā Parīzes OECD ministru padomes sanāksmes laikā, tas, kā liecina portāla "Delfi" informācija, visticamāk, nenotiks ātrāk par rudeni, vai, iespējams, vien 2017. gada sākumu.
Runājot par galvenajiem šķēršļiem ātrākai Latvijas uzņemšanai, neoficiāli tiek minēti trīs jautājumi – strīdīgo valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma, kas paredz padomju atjaunošanu valsts uzņēmumos, OECD ar ASV priekšgalā nav pārliecināta par to, ka Latvija ir nopietni ņēmusi vērā rekomendācijas naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumiem, tāpat pastāv bažas, kas saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko neitralitāti.
OECD nav pārliecināta arī par Latvijas spējām solītās rekomendācijas izpildīt ilgtermiņā.
"OECD ņem vērā arī Latvijas un NATO pieredzi, kurā solījām 2% [no IKP] pārvirzīt aizsardzībai, taču vairāk nekā desmit gadu laikā neesam spējuši solīto īstenot. Līdzīgu risku apsver arī OECD, skatoties, kā tagad sodām bankas, taču nav garantijas, ka pēc uzņemšanas viss neatgriežas vecajās sliedēs," portālam "Delfi" sacīja kāda ĀM amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Jautājumu kļūst vairāk
"Laikā, kad es biju ministrs, galvenais jautājums, lai mūs uzņemtu, bija par kapitālsabiedrību pārvaldību. Pērnā gada laikā pievienojušies vēl divi jautājumi – pirmais saistīts ar KNAB, otrais saistīts ar finanšu sektoru un iespējamo naudas atmazgāšanu," portālam "Delfi" stāstīja bijušais ekonomikas ministrs, domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
"Jāuzsver arī jautājums par politiski nozīmīgām personām, kur, cik zinu, OECD ir neapmierinātība ar Latvijas definīciju. Pēc Latvijas definīcijas es vairs neesmu politiski nozīmīga persona, jo neesmu bijis Saeimas deputāts vai ministrs ilgāk par vienu gadu, bet OECD vēlas šo definīciju paplašināt," skaidro Dombrovskis.
"Runājot par pēdējā laika aktivitātēm banku uzraudzībā, to, kāda taktika tiek izmantota, es nezinu, bet ir divi varianti. Vai nu kā viduslaikos, upurējot dažus no pilsoņiem, Latvija vēlas iepriecināt augstākas autoritātes, aktīvāk sodot dažas no bankām, vai arī tiešām jācer, ka esam apņēmušies mājasdarbu par finanšu sektora uzraudzību izpildīt ilgtermiņā," pauž bijušais ministrs.
Rekomendāciju izpilde prasa laiku
Tikmēr politikas domnīcas "Providus" korupcijas pētnieks Valts Kalniņš uzskata, ka rūkošās iespējas tikt uzņemtiem jau vasarā ir loģiski izskaidrojamas. Viņš atgādina, ka ziņojums par Latvijas gatavību izdots vien pērnā gada nogalē, un norāda, ka neviena pasaules valsts nespētu tik ātri sagatavoties un novērst visus trūkumus, lai to uzņemtu pusgadu pēc rekomendāciju izdošanas.
"Šobrīd notiek divi procesi, pirmkārt, Saeimā apstiprināti grozījumi KNAB likumā, otrkārt, pēc premjera rīkojuma jau izveidota jauna darba grupa, kas izveidos pavisam jaunu likumu. Izstrādājot jauno likumu, tur var sarakstīt pilnīgi jebko neatkarīgi no OECD. Domāju, ka to, vērtējot Latvijas uzņemšanu, ņems vērā," brīdina Kalniņš.
"Sarežģītāk ir ar rekomendācijām, kuras es pat nezinu, kā varētu izpildīt, piemēram, OECD saka, ka jāveic soļi, lai mazinātu politiķu komentārus par KNAB darbu. Nu labi, kādu laiku valdībā to nedarīs, bet pēc gada jau šāds solījums būs aizmirsts," skaidroja Kalniņš.
"Ziņojums par Latvijas gatavību izdots pērnā gada oktobrī. Pirmais termiņš, kad Latviju varētu uzņemt it kā ir pavasaris, bet pasaulē nav nevienas valsts, kura tik īsā laika posmā spētu visas OECD rekomendācijas ieviest. Jautājums gan, ko viņi ņems vērā, varbūt pietiks, ka izpildīta ir tikai puse no norādītā, vai lielākā daļa, bet to īsti nav iespējams prognozēt."
Kalniņš arī šaubās, vai, ņemot vērā pieredzēto ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Kristapa Zakuļa aiziešanu no amata, līdzīgs scenārijs būtu sagaidāms arī KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka gadījumā.
"Drīzāk nē, OECD tieši sagaida, lai KNAB vadītāju būtu pēc iespējas grūtāk atcelt no amata," portālam "Delfi" sacīja pētnieks.
Kompromiss KNAB
Pagājušonedēļ Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja KNAB likuma grozījumus biroja darba pilnveidošanai. Tāpat ieviesti jauni nosacījumi KNAB vadītāja atbrīvošanai no amata, kas nu kļuvuši sarežģītāka.
Komentējot pieņemtos likuma grozījumus un premjera rīkojumu par darba grupu jaunam KNAB likumam, Saeimas Korupcijas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V) portālam "Delfi" pamato, ka esot tik tuvu uzņemšanai OECD, tas bijis racionāls lēmums.
"Parlamenta un valdības darbs nerit sinhroni. Valdība, kad strādā pie likumprojektiem, reti kad par to informē arī attiecīgās Saeimas komisijas. Tā arī es par premjera uzdevumu uzzināju vien pēc tam, kad biju iesniedzis savus nu jau parlamenta pieņemtos grozījumus," sacīja Loskutovs.
"Ja premjers uzdod izstrādāt jaunu likumprojektu, tad līdz tā nonākšanai līdz Saeimai paietu ilgs laiks. Reti kura ministrija nevēlētos izteikt savus komentārus, iespējams, ka netiktu panākti kompromisi Ministru kabineta komitejā, tad nāktos likumprojektu pārstrādāt. Tas būtu ļoti garš process. Ja reiz mēs klauvējam pie OECD durvīm, mums bija ļoti ātri jāveic tie grozījumi, kas izriet no OECD rekomendācijām. Gaidīt, kamēr tiktu izstrādāts jauns KNAB likums, mēs vienkārši nevarējām," skaidro komisijas vadītājs.
"Būsim reālisti, tās normas, ko prasa OECD, būs iestrādātas ari jaunajā likumā, un viņi arī ļoti stingri turēs roku uz pulsa, lai tas tā notiktu. Neredzu, ka par šo aspektu būtu reāls pamats bažīties," sacīja Loskutovs.
Latvija OECD – kā tas būs
Latvijas iestāšanās OECD, kā uzskata ĀM, dos vairākus ieguvumus, tostarp uzlabos Latvijas starptautisko kredītreitingu, sniegs iespēju vērtēt un uzlabot Latvijas izglītības sistēmu, kā arī pastiprinās cīņu ar korupciju.
Vēstīts, ka pašreizējā prognoze liecina, ka Latvijas dalības maksa OECD varētu sasniegt 2,8 miljonus eiro gadā.
OECD ir 1961. gadā dibināta starpvaldību organizācija, kurā apvienojušās attīstītākās pasaules ekonomikas. Tā palīdz valstīm apzināt iespējamās ekonomiskās un sociālās problēmas un laicīgi atrast tām risinājumus, kā arī plānot kopēju ekonomikas attīstības stratēģiju, koordinēti palielināt valstu labklājības līmeni.
Organizācijas pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs statuss, tie dalībvalstīm nav obligāti. Tieši tāpēc viens no kritērijiem, lai valsts varētu pievienoties, ir pretendenta garantija, ka jaunā dalībvalsts rīkosies saskaņoti ar pārējām valstīm.
1996. gadā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm parakstīja deklarāciju, kurā tika pausta vēlēšanās nākotnē kļūt par OECD dalībvalsti. Pagājuši 17 gadi, bet no trim kaimiņvalstīm mērķi īstenojusi tikai Igaunija. Oficiālu pieteikuma vēstuli OECD Latvija iesniedza 2012. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
