Latvijas IKP pērn pieaudzis par 4,8%
Foto: Pixabay

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2021. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 4,8% salīdzinājumā ar 2020. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 32,9 miljardi eiro.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2021. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP palielinājies par 3,5 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem samazinājās par 0,1 %. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 9,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2021. gada laikā pieaugusi par 0,9 %, bet pakalpojumu nozarēs pieaugums ir bijis būtiskāks – par 6,2 %.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru apjomi samazinājās par 6,8 %, ko ietekmēja produkcijas apjoma samazinājums visās trijās apakšnozarēs: augkopībā un lopkopībā – par 8,0 %, mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 4,9 %, bet zivsaimniecības nozarē – par 10,7 %.

Augkopības nozarei nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ 2021. gada vasarā nozarē vērojams būtisks samazinājums (par 13,4 %). Lai gan palielinājās sējumu platības, 2021. gadā visām graudaugu kultūrām bija vērojams kopražas samazinājums. Savukārt lopkopības produkcijas apjoms palielinājās par 0,9 %. Gan augkopības, gan lopkopības nozarēs 2021. gadā bija ievērojams cenu pieaugums – attiecīgi par 18,9 % un 5,2 %.

Veiksmīgi pērn darbojusies ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozare, tai kāpinot apjomus par 5,1 %. Apakšnozaru griezumā attīstības tendences bija atšķirīgas: izaugsme kūdras ieguvē un pārstrādē sasniedza 12,8 %, taču ievērojams samazinājums novērots grants un smilts karjeru izstrādē – par 20,3 %.

Viens no lielākajiem ieguldījumiem kopējās ekonomikas attīstībā (par 0,8 procentpunktiem) 2021. gadā bija apstrādes rūpniecībai – izaugsme par 7,4 %. Pieaugumu uzrādīja 17 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē (koksnes un koka izstrādājumu ražošana) produkcijas izlaide pieauga par 3,7 %. Būtiski pieaugumi vērojami arī citās svarīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 25,6 %), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 11,2 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 10,0 %), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 4,4 %), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Turpretī samazinājumu uzrādīja otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – par 0,5 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjomi pieauga par 3,3 % (pieaugumi visās apakšnozarēs).

Būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2021. gadā samazinājās par 6,1 %, ko ietekmēja kritums visās trijās apakšnozarēs. Ēku būvniecības apjomi samazinājās par 10,5 %, inženierbūvniecības apjomi – par 5,0 % (tajā skaitā ceļu un dzelzceļu būvniecība samazinājās par 6,1 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 6,0 %, bet pieaugums vērojams pārējā inženierbūvniecībā – par 12,2 %). Specializēto būvdarbu apjomi samazinājās par 2,7 % (tajā skaitā ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana – par 22,0 %, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības – par 2,4 %, bet citi specializētie būvdarbi – par 1,7 %).

Mazumtirdzniecība palielinājās par 2,5 %, tajā skaitā nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 4,1 %, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,1 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 22,7 %, bet vairumtirdzniecība – par 11,9 %.

Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu (par 5,9 %), uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoms pieauga par 8,9 %, bet pasta un kurjeru darbībās pieaugums par 16,0 %, sauszemes un cauruļvadu transporta nozarē – par 1,0 %. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja darbības ūdens transporta jomā – samazinājums par 8,3 %.

Epidemioloģiskās situācijas uzlabošanas nolūkos ieviestie ierobežojumi un nozaru darbībai papildus ieviestās prasības joprojām negatīvi ietekmēja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru darbības rezultātu – samazinājums par 5,2 %. Izmitināšanas nozares apjomi 2021. gadā pieauga par 2,1 %, taču ēdināšanas nozarē sniegto pakalpojumu apjoms gada laikā samazinājās par 7,0 %.

Informācijas un komunikāciju nozaru pievienotā vērtība palielinājās par 11,1 %, tajā skaitā datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 14,3 %, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 11,7 % un telekomunikāciju pakalpojumos – par 6,5 %.

2021. gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 20,6 % apmērā nodrošināja visu apakšnozaru veiksmīgā darbība. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugumu 26,0 % apmērā noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa (pretstatā zaudējumiem 2020. gadā), kā arī kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību komisijas naudas ieņēmumu pieaugums. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu 22,7 % apmērā nodrošināja iemaksu pieaugums un izmaksāto atlīdzību samazinājums privātajos pensiju plānos, kā arī bruto parakstīto prēmiju pieaugums dzīvības apdrošināšanā. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās pieaugumu 2,5 % apmērā veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 7,4 % veicināja attīstība juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 4,4 %), centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 2,5 %), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos (par 35,8 %), citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 4,7 %). Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze, kur sniegto pakalpojumu apjoms samazinājās par 2,5 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozare pieauga par 0,7 %. Būtiskākais pieaugums bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei (par 29,5 %). Pozitīva attīstība vērojama arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 11,4 %. Savukārt pārējās darbības gada laikā samazinājās – darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 3,1 %, apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos – par 7,5 %, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumi – par 2,4 %, biroju administratīvās darbības – par 9,1 %.

Mākslas, izklaides un atpūtas jomās samazinājums pret iepriekšējo gadu par 3,3 %. Pieaugošās bibliotēku, arhīvu un muzeju darbību (par 4,9 %) un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību (par 3,8 %) jomas nespēja kompensēt aktivitāšu samazinājumu azartspēļu un derību nozarē (par 14,9 %) un radošajās un mākslinieciskajās darbībās (par 0,8 %).

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2021. gadā pieauga par 5,0 %, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi – par 7,3 % un akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 2,2 %.

2021. gadā turpinājās ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un tika ieviestas divas mājsēdes (2021. gada janvārī un oktobrī). Kaut gan ierobežojumi plaši skāra lielu daļu tautsaimniecības, ekonomika ir spējusi pielāgoties ierobežojumiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2021. gadā mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi palielinājušies par 4,8 %. Transporta izdevumiem (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieaugums par 9,2 %, Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem kāpums par 8,6 %, kas kopumā gan krietni atpaliek no 2019. gada līmeņa. Valdības noteikto ierobežojumu dēļ mājsaimniecības vairāk gatavoja maltītes mājās, kas veicināja tēriņu palielināšanos pārtikas preču iegādei par 1,2 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli palielinājušies par 2,6 %, turpretī atpūtai un kultūrai mājsaimniecības tērējušas par 2,7 % mazāk.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4,4 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā uzrādījuši nelielu pozitīvu tendenci un ir par 3,0 % lielāki nekā iepriekšējā gadā. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājušies par 6,5 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) palielinājušies par 13,7 %, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos palielinājušies par 17,8 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 6,2 %. Preču eksports pieauga par 5,9 %, sasniedzot līdz šim augstāko eksporta vērtību. Galvenās eksporta preces pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. Pakalpojumu eksports palielinājās par 7,2 %. Visvairāk eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi, kā arī citi saimnieciskās darbības pakalpojumi. Kritumu uzrādīja ar braucieniem saistītie pakalpojumi, atpaliekot gan no 2020. gada, gan no 2019. gada līmeņa.

Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 13,5 %. Importēto preču apjomspalielinājās par 12,3 %, sasniedzot visu laiku lielāko vērtību. Galvenokārt tika importētas elektroierīces un elektroiekārtas; minerālprodukti; mehānismi un mehāniskās ierīces. Pakalpojumu imports palielinājās par 20,0 % un jau tuvojās 2019. gada līmenim. Pakalpojumu importā būtisku kāpumu uzrādīja gan citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, gan transporta pakalpojumi. Kritums ar braucieniem saistītajos pakalpojumos.

2021. gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 7,9 %, tai skaitā kopējā darba alga – par 8,3 %, bet darba devēju sociālās iemaksas – par 6,3 %. Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugums ir valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā – par 15,4 %, ko galvenokārt noteica atalgojuma palielināšanās veselības un sociālās aprūpes nozarē nodarbinātajiem, un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 12,6 %. Kopējais darbinieku atalgojuma fonds pakalpojumu nozarēs kopā palielinājies par 4,3%. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājies par 16,2 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 15,4 %.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.