Piliena piebilda, ka visgrūtāk lopbarību bija sagādāt saimniecībām Latgales pusē un Vidzemē. Tomēr, ņemot vērā saimniecību tālredzīgo rīcību laicīgi gādājot barību, kazkopji veiksmīgi aizrunājuši un sapirkuši lopbarību.
"Vēl nekur nav sūdzību, ka nepieciešama palīdzība atrast no kā iegādāties lopbarību. Patlaban tā vēl nav. Ja kaut kas trūktu, tad saimniecības parasti svara un jautā, vai kāds zināms kaut ko netirgo, bet patlaban vēl neviens nezvana. Ceru, ka līdz ganībām barības pietiks," viņa pauda.
Vienlaikus Piliena atzina, ka arī kazkopības nozari ir ietekmējušas lietavas un plūdi aizvadītā gada rudenī, jo barību bija grūtāk sagādāt un tās kvalitāte nav tā labākā. Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja piebilda, ka sliktākas kvalitātes lopbarība lielāka problēma ir tieši bioloģiskajās saimniecībās.
Jau vēstīts, ka pērn rudenī Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. Šī iemesla dēļ 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.
Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas tika nolemts piešķirt 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.
Latvijas Kazkopības biedrība ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2006.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
