"Kā šā gada ne tas pozitīvākais piemērs minama situācija, kas visa gada garumā apvija piena pārstrādes uzņēmuma "Latvijas Piens" lielākā īpašnieka "Trikātas KS" maksātnespējas pasludināšana, tā atstājot smagas pēdas piena kooperācijas līdzšinējā un turpmākajā praksē," sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Tāpat viņa piebilda, ka "sitiens" lauksaimniecības nozarei šogad bija arī piena iepirkuma cenu kritums, kuru ietekmēja vairāki faktori, tostarp piena ražošanas kvotas režīma atcelšana šā gada 31. martā, kā arī Krievijas embargo. Savukārt cūkkopības nozari negatīvi ietekmēja gan Krievijas embargo, gan arī Āfrikas cūku mēris (ĀCM).
Arī biedrības "Zemnieku saeima" sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Bērziņš apstiprināja, ka "gada neraža" šogad Latvijas lauksaimniecības sektorā ir bijuši sarežģījumi piena lopkopībā, kas sākās pagājušā gadā un turpinājās šogad. "Piena iepirkuma cena nav palielinājusies, turklāt ir atcelts kvotu režīms. Minēto iemeslu dēļ Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir palielinājusies konkurence piena tirgū," uzsvēra Bērziņš.
Viņš piebilda, ka Latvijas lauksaimniecības sektorā negatīvi ir vērtējams arī tas, ka šogad Latvijas teritorijā turpināja uzliesmot ĀCM, liekot vairākām saimniecībām apturēt cūkkopību un veikt ārkārtas pasākumus slimības ierobežošanai.
Bērziņš atzina, ka negatīvi šogad ir vērtējama arī kooperatīva "Trikāta KS", kurš bija daudzu piena lopkopju ilgi lolota ideja par kooperāciju, maksātnespēja. Savukārt pozitīvi šajā kontekstā ir minams tas, ka piena nozares glābšanā iesaistījās arī citu nozaru pārstāvji, piemēram, graudkopības kooperatīvs "Latraps" sāka nodarboties ar svaigpiena iepirkšanu.
Pēc Bērziņa teiktā, kā šā gada satricinājums lauksaimniecības nozarē ir minams arī ģeopolitiskie saspīlējumi pasaules karstajos punktos. "Pieaugot globalizācijai, katra cittautu nelaime mums vairs nešķiet tik tāla. Bēgļu plūsmas, tirdzniecības apgrūtinājumi, fiziski apdraudējumi arvien tiešāk skar arī citas pasaules valstis. Šajā laikā mums jābūt vienotiem un stipriem, neļauties maldiem un provokācijām. Visas Eiropas lauksaimnieki otrpus dzeloņstiepļu žoga pret ūdensmetējiem un politiķiem, kuri cīnoties ar migrantu krīzi gandrīz pamet likteņa varā lauksaimniecības nozari," viņš uzsvēra.
"Zemnieku saeima" ir dibināta 1999. gadā. Tās biedri ir gandrīz 900 Latvijas zemnieku no visām lauksaimniecības nozarēm, kuri apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru zemes. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas aktu veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību kā vienu no Latvijas prioritārajām nozarēm.
LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 62 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 tūkstoši ražojošo lauksaimnieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
