Latvijas mediju reklāmas tirgus pērn sasniedzis 77,6 miljonus eiro
Foto: DELFI

Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms pērn audzis par 0,5% un sasniedzis 77,6 miljonus eiro, liecina Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) apkopotie Latvijas mediju tirgus reklāmas rezultāti par 2016. gadu.

Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2015.gadā bija 77,2 miljoni eiro.

Pērn lielāko mediju reklāmas tirgus daļu - 43% aizņēma televīzija ar 33,235 miljoniem eiro, 20% veidoja internets ar 15,844 miljoniem eiro un 13% no mediju reklāmas tirgus bija radio ar 10,224 miljoniem eiro. Vides reklāmas2016.gadā aizņēma 10% tirgus ar 8,072 miljoniem eiro, žurnāli - 8% ar 5,881 miljoniem eiro, laikraksti - 5% ar 4,084 miljoniem eiro, savukārt kino tirgus daļa bija pielīdzināma 0% ar 342 110 eiro.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn interneta, radio un vides mediju reklāmas tirgus daļa pieaugusi par 1%, savukārt televīzijai tā saglabājusies nemainīga. Reklāmas tirgus daļas sarukums 2016.gadā novērots laikrakstiem un kino, kuriem tas bija 1% apmērā. Tāpat tas novērots arī žurnāliem, kuru mediju reklāmas tirgus daļa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn kritusies par 2%.

LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa norādīja, ka kopumā reklāmdevēju aktivitāte pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, līdz ar to Latvijas mediju reklāmas tirgus izaugsme 2016.gadā bijusi mazāka par 1%.

Tomēr viņa skaidroja, ka, attīstoties un paplašinoties iespējām digitālajā mediju vidē, kā arī notiekot patērētāju mediju patēriņa un ikdienas dzīves ieradumu maiņai, zīmolu īpašnieki turpina īstenot jaunas komunikācijas un mediju stratēģijas, kas spēj nodrošināt efektīvu viņu uzstādīto biznesa mērķu sasniegšanu. "Notiek reklāmas investīciju pārdale par labu digitālās vides spēlētājiem. Mobilā interneta pieejamība un viedtālruņu lietošanas ieradumi ir galvenie faktori, kas izmainījuši patērētāju ikdienu un dzīvesstilu," sacīja Liepiņa.

Viņa uzsvēra, ka, lai arī ārzemēs reģistrētie mediji nesniedz datus par to reklāmas investīcijām, kas mērķētas uz Latvijas auditorijām, reklāmas aģentūru pieredze rāda, ka ievērojama reklāmdevēju naudas daļa aizplūst uz ārzemju medijiem un digitālajām platformām. "Samazinās pieprasījums pēc tradicionāli izmantotiem mediju kanāliem - laikrakstu un žurnālu iekļaušanas reklāmdevēju stratēģijās," norādīja LRA valdes priekšsēdētāja.

Savukārt AS "Lauku Avīze" valdes loceklis Aigars Stankēvičs skaidroja, ka neatkarīgi no tā, ka pērn saglabājies reklāmas apjoma samazinājums laikrakstu kategorijā, pieprasījums pēc laikrakstiem 2016.gadā ir nostabilizējies. Tam par iemeslu ir atsevišķu nozaru aktivitātes, piemēram, mežsaimniecībā, kā arī valsts un pašvaldību iepirkumi.

Savukārt reklāmu samazinājumu žurnālos Stankēvičs vairāk saista ar reklāmas aģentūru apjoma samazinājumu un dažu žurnālu neizdošanu. "Jāatzīmē fakts, ka ņemot vērā lielo mediju skaitu un konkurenci preses segmentā kopumā, rezultāti ir ļoti atšķirīgi, proti – vadošajiem zīmoliem, kuri ir spējuši saglabāt savu lasītāju un veikuši marketinga aktivitātes, rezultāti būtiski nav pasliktinājušies," uzsvēra "Lauku Avīze" valdes loceklis.

Portāla "Tvnet" biznesa attīstības direktors Egmonts Gržibovskis sacīja, ka 2016.gada dati apliecina, ka internets joprojām ir galvenais reklāmas tirgus virzošais spēks. "Pagājušā gada galvenā iezīme ir globālās konkurences straujš pieaugums. Diemžēl joprojām esam stadijā, kad cena ir noteicošā, tāpēc reklāmdevēji neapdomīgi izvēlas zemāko cenu, ignorējot kvalitātes jautājumus," skaidroja Gržibovskis.

Viņš norādīja, ka vietējiem medijiem pašlaik lielākais izaicinājums ir atrast kopīgu pieeju datu jautājumā, kā arī reklāmas formātu standartos. "Saasinoties jautājumam par starptautisko tīklu kvalitāti, ir laba iespēja piedāvāt lokālus risinājumus, kas atbilst tirgus prasībām un jaunākajām tendencēm," sacīja portāla "Tvnet" biznesa attīstības direktors.

Komentējot apkopotos Latvijas mediju reklāmas tirgus datus par 2016.gadu, "MTG TV Latvia" valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena norādīja, ka auditorijas vēlme iegūt informāciju vai vienkārši izklaidēties sev ērtā laikā un vietā nosaka satura piedāvājumu digitālajās platformās. Savukārt auditorijas acīm un uzmanībai, pēc Zūzenas teiktā, seko arī reklāmas apjoma pieaugums dažādās digitālajās vidēs.

"Televīzijas satura patēriņš dažādās platformās nemazinās, tomēr klasisko lineāro televīzijas skatīšanos TV ekrānā papildina aizvien pieaugoša pārraižu arhīva funkcijas izmantošana un TV satura skatīšanās visās pieejamajās platformās un ierīcēs – no viedtelevīzijas iekārtām un datoriem līdz planšetēm un viedtālruņiem," sacīja "MTG TV Latvia" valdes priekšsēdētāja.

Viņa norādīja, ka iepriekšminētajām tendencēm seko pieaugošie video reklāmas apjomi, būtiski palielinoties gan mobilajās aplikācijās, gan arī interneta vidē. "Turpina pieaugt pieprasījums pēc multiplatformu reklāmas risinājumiem, integrējot un kombinējot televīziju, radio un digitālos medijus, un tādējādi ļaujot maksimāli efektīvi sasniegt nepieciešamo mērķa auditoriju," skaidroja Zūzena.

"MTG TV Latvia" valdes priekšsēdētāja sacīja, ka televīzijas reklāmas tirgus ir stabils, bet nākotnē, līdz ar tehnoloģiju attīstību, kā arī auditorijas mērījumu sistēmu pielāgošanu tehnoloģiskajiem risinājumiem, aizvien vairāk tiks sapludināti ieņēmumi no reklāmas risinājumiem TV ekrānos ar reklāmu digitālajā vidē.

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji un aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses.

Source

LETA

Tags

MTG (Modern Times Group) Reklāmas Televīzija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form