'Latvijas Pasts' lūdz kompensēt 1,5 miljonu eiro zaudējumus par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu
Foto: LETA

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi neapstiprināt VAS "Latvijas Pasts" aprēķinātās 2018. gada universālā pasta pakalpojuma (UPP) saistību tīrās izmaksas vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā, jo uzskata, ka operators aprēķinu nav veicis atbilstoši Pasta likumam un SPRK metodikai, informēja SPRK.

"Latvijas Pastam" noteiktās UPP saistības paredz uzturēt aptuveni 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un vairāk nekā 800 vēstuļu kastīšu. Atbilstoši Pasta likumam, ja UPP sniegšana ir radījusi pamatotus zaudējumus, tīrās izmaksas komersantam kompensē no UPP kompensācijas fonda līdzekļiem. Fonda līdzekļus veido pasta komersantu samaksātā valsts nodeva un piešķirtie valsts budžeta līdzekļi.

Pēc SPRK paustā, šis ir pirmais gads, kad "Latvijas Pasts" uzrādījis attiecīgus zaudējumus.

Komisijā norāda, ka līdz lēmuma pieņemšanai "Latvijas Pasts" vairākkārt pieprasīti precizējumi un pierādījumi zaudējumu pamatojumam, kas nesot saņemti. Proti, lai saņemtu kompensāciju, "Latvijas Pastam" ir jāpierāda, ka tas ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un UPP saistību izpilde rada zaudējumus, skaidroja SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, uzsverot, ka šobrīd komisijas rīcībā ir nepietiekama informācija, lai aprēķinātos zaudējumus atzītu par pamatotiem.

"Latvijas Pasts" pamatojis, ka norādītie zaudējumi kā iemels tīro izmaksu pieaugumam saistīti ar nodokļu izmaiņām un minimālās algas paaugstināšanu. Tomēr SPRK ieskatā, ja 2018. gadā UPP sniegšana veidojusi zaudējumus, pasta operatoram vajadzēja aprēķināt un 2017. gada otrajā pusē iesniegt SPRK tarifu projektu, lai savlaicīgi novērstu vai samazinātu zaudējumu rašanos.

Saskaņā ar Pasta likumu UPP saistību tīrās izmaksas veido starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas pasta komersantam, kam SPRK noteicis universālā pasta pakalpojuma saistības sniegt ekonomiski izdevīgākajā veidā, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas UPP saistības. UPP sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina saskaņā ar SPRK noteikto tīro izmaksu aprēķināšanas metodiku un iesniedz SPRK.

Vienlaikus SPRK izstrādātā metodika noteic, ka UPP pakalpojuma sniedzējam ir pienākums aprēķināt papildu ieguvumu, kas ir ieņēmumi no citiem UPP neietvertiem sniegtajiem pakalpojumiem, ja to gūšana iespējama, izpildoties vismaz vienam no šādiem kritērijiem. Proti, šo pakalpojumu darbības - savākšana, šķirošana, pārvadāšana vai piegādāšana - notiek vienlaikus ar UPP vai šo pakalpojumu sniegšanai izmanto pasta pakalpojumu sniegšanas vietas un pasta tīkla piekļuves punktus.

SPRK ieskatā metodikā noteiktie kritēriji izpildās attiecībā uz "Latvijas Pasta" sniegtajiem pārējiem pakalpojumiem. Vēsturiski izveidotais pasta tīkls ļauj nodrošināt gan UPP, gan pārējo pakalpojumu sniegšanu, uzskata SPRK. Tādējādi pārējo pakalpojumu sniegšana, izmantojot vēsturiski izveidoto pasta tīklu, ir uzskatāma par ieguvumu, uzsvērta komisijā.

Tikmēr "Latvijas Pasts" nepiekrīt SPRK lēmumam un uzsver, ka komisijai būtu jāmaina "Latvijas Pastam" noteiktās UPP saistības, kas ir spēkā jau kopš 2000. gada pirmās desmitgades un kas, uzņēmuma ieskatā, vairs neatbilst mūsdienu realitātei ne pasta nozarē, ne demogrāfiskajā situācijā, ne pasta pakalpojumu izmantošanas paradumos, informēja uzņēmumā.

"Viedoklis, ka "Latvijas Pastam" jāturpina sniegt tādas pašas UPP saistības, kādas tās bija 2000. gadu pirmajā dekādē, līdzinās situācijai, kurā joprojām tiktu uzdots uzturēt tālruņa būdiņas pilsētu ielās. Ir mainījies pilnīgi viss - iedzīvotāju skaits un pasta pakalpojumu izmantošanas paradumi, globālās attīstības fons, kuru iezīmē ceturtā industriālā revolūcija, un pati pasta nozare, bet "Latvijas Pasts" joprojām spiests uzturēt pasta tīklu, kas pamatā veidots pavisam citā politiski ekonomiskajā sistēmā un nekādā veidā neatspoguļo mūsdienu realitāti," uzskata "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Uzņēmumā norāda, ka šāds saistību modelis neļauj "Latvijas Pastam" attīstīt mūsdienās pieprasītāko pakalpojumu segmentus un ieguldīt tajos nepieciešamās investīcijas, jo lielu daļu nopelnīto līdzekļu nākas izmantot nerentablu pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un pakalpojumu uzturēšanai. Tāpat kā 2000. gadu sākumā, arī patlaban "Latvijas Pastam" noteiktās UPP saistības paredz uzturēt aptuveni 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un vairāk nekā 800 vēstuļu kastīšu, uzsvēra uzņēmumā.

Vienlaikus "Latvijas Pasts" uzskata, ka UPP saistību nodrošināšana apgrūtina uzņēmuma konkurētspēju biznesa segmentā, jo UPP tarifi ir publiski un zināmi ikvienam privātajam pasta komersantam, kas, piedaloties iepirkumos, ļauj tiem bez grūtībām uzvarēt "Latvijas Pastu", nosakot zemākas cenas.

"Latvijas Pasta" ieskatā, to, ka patlaban spēkā esošās UPP saistības neatbilst pasta komersantu interesēm sniegt efektīvu pakalpojumu, par to pretim saņemot adekvātu samaksu, liecinot arī fakts, ka uz SPRK izsludināto UPP sniedzēja konkursu nebija pieteicies neviens privātais pasta komersants.

Pakalpojuma sniegšanas radīto finansiālo zaudējumu būtiskākie iemesli, "Latvijas Pasta" vērtējumā, ir pakalpojumu reālajām izmaksām neatbilstoši tarifi, novecojusi pakalpojumu un tarifu struktūra un pieprasījuma kritums attiecībā uz klientu vidū aktualitāti zaudējušiem pakalpojumiem.

"Latvijas Pasts" piebilst, ka šajā sakarā pēc tā iniciatīvas tika ierosināti attiecīgi grozījumi Pasta likumā, pēc kura izmaiņu spēkā stāšanās "Latvijas Pasts" sagatavoja tarifu izmaiņu projektu un iesniedza SPRK.

Tāpat UPP sniegšanu esot jūtami ietekmējis no "Latvijas Pasta" neatkarīgu ārēju izmaksu kāpums - minimālās darba algas pieaugums, transporta izmaksu palielināšanās - degvielas, OCTA un KASKO apdrošināšanas cenu kāpums -, un ārvalstu pasta uzņēmumu tarifu pieaugums, kas "Latvijas Pastam" jāsedz starpvalstu pasta pakalpojumu norēķinos.

UPP nodrošināšana daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs rada zaudējumus to sniedzējiem un tiek kompensēta atbilstoši ES regulējumā noteiktajām prasībām. Pēdējie pieejamie dati liecina, ka UPP sniegšana tiek atbalstīta Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Beļģijā, Grieķijā, Horvātijā, Lielbritānijā, kā arī citās valstīs, un šī atbalsta summa atsevišķās valstīs ir mērāma pat daudzos desmitos miljonu eiro, piebilst uzņēmumā.

Kā vēstīts, SPRK 28. augustā lēma par UPP saistību pagarināšanu "Latvijas pastam" no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, informēja SPRK.

UPP konkurss noslēdzas bez uzvarētāja, ņemot vērā, ka konkursa vienīgais dalībnieks "Latvijas pasts" iesniedza sava piedāvājuma atsaukumu. Līdz ar to atbilstoši spēkā esošajam regulējumam UPP uz laiku līdz diviem gadiem turpina sniegt tas komersants, kurš pildīja UPP saistības līdz konkursa izsludināšanas dienai. Proti, šajā gadījumā tas ir "Latvijas pasts". SPRK ir pienākums nākamo konkursu rīkot divu gadu laikā.

Source

LETA

Tags

Latvijas Pasts SPRK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form