Foto: Google Maps

Latvijas Universitāte (LU), kas saņēmusi valdības atļauju atsavināt vairākus valstij piederošus nekustamos īpašumus, kā pirmo pārdošanā izliks garāžu, sarga būdiņas un katlu mājas kompleksu Skanstes ielā, portālam "Delfi" pastāstīja LU Infrastruktūras departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Marģers Počs.

Počs precizēja, ka nekustamais īpašums Skanstes ielā 3, Rīgā, pārdošanā nonāks šā gada pavasarī.

Portāls "Delfi" jau vēstīja par LU nekustamo īpašumu apsaimniekošanas plānu, kas paredz pārdošanā izlikt virkni valstij piederošo universitātes ēku, piemēram, Fizikas un matemātikas fakultāte Zeļļu ielā, kuru studenti jau ir atstājuši. Pārdošanā nonāks arī Sociālo zinātņu fakultātes ēka, kurā studējošie vēl tikai gaida, kad Torņakalnā sāksies viņiem paredzētās Rakstu mājas būvniecība. Plānotos 27 miljonu eiro ienākumus no īpašumu pārdošanas LU izmantos Rakstu mājas celtniecībai.

Počs paskaidroja, ka iegūtās tiesības pārdot valsts īpašumus nenozīmē, ka LU strauji izpārdos savu nekustamo īpašumu portfeli. Ēku un zemesgabalu pārdošana ir tieši atkarīga no Torņakalna Akadēmiskā centra attīstības progresa un finansēšanas vajadzībām. "Īpašumu pārdošana var notikt tikai tajā gadījumā, ja vietā ir radīta jauna infrastruktūra. Lēmumus par nekustamā īpašuma pārdošanu ietekmē arī tādi faktori, kā izmaiņas un tendences nekustamo īpašumu tirgū, procentu likmes tirgū, kā arī citi apstākļi," piebilda Počs.

"LU uzmanīgi seko līdzi valsts ekonomikas un nekustamā īpašuma nozares attīstībai un, atkarībā no tirgus konjunktūras, virza uz pārdošanu tos īpašumus, kuriem ir vislielākais potenciāls dotajā brīdī sasniegt maksimālo finansiālo atdevi," īpašumu pārdošanas grafiku ieskicēja LU Infrastruktūras departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs.

LU pārdos ne tikai tos īpašumus, ko universitātes lietošanā bez atlīdzības ir nodevusi valsts, bet arī pašas LU īpašumus. Piemēram, jau šobrīd izsolē iespējams iegādāties īpašumus Rīgā, Hapaka grāvī vai Rīgā, Gobas ielā 18A, "Apiņu mājas" Ludzas novadā, kā arī dzīvokli Rīgā, Nīcgales ielā 9-25.

Bez Akadēmiskā centra Torņakalnā un vēsturiskās universitātes ēkas Raiņa bulvārī 19 LU savā īpašumā paturēs arī atbalsta centrus, bibliotēkas Rūpniecības ielā 10, Oskara Kalpaka bulvāri 4 un Lielvārdes ielā 24, studentu dienesta viesnīcas, Botānisko dārzu Kandavas ielā, Rododendru selekcijas staciju "Babīte", Fizikas institūtu Salaspilī, astronomisko observatoriju Baldonē, Bioloģijas institūta ornitologu bāzes, lauka prakšu bāzes Kolkā un Lodes muižā, atpūtas kompleksu "Ratnieki" Līgatnē, kā arī Kristapa Morberga novēlētos īpašumus.

Universitātes īpašumā vai valdījumā šobrīd atrodas 58 nekustamā īpašuma objekti ar vairāk nekā 100 dažādām ēkām ar kopējo platību virs 275 000 kvadrātmetriem.

Pērnā gada vasarā Valsts kontrole prezentēja revīzijas ziņojumu par LU piekopto nekustamo īpašumu apsaimniekošanas praksi. Valsts kontrole norādīja, ka 14 nekustamajos īpašumos – ienākumu centros, piemēram, viesu namos, īres un nomas telpās, no kuriem var gūt regulārus papildu ienākumus, netiek izmantotas visas iespējas palielināt ieņēmumus. Tādējādi LU ieņēmumi 2016. un 2017. gadā varēja būt par aptuveni 400 000 eiro lielāki.

LU Infrastruktūras departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Počs portālam "Delfi" pastāstīja, ka šā gada janvārī universitāte saņēmusi Valsts kontroles apliecinājumu par daļēju ieteikumu izpildi.

"Bez tam, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku LU darbību ar nekustamajiem īpašumiem, LU ir pārskatījusi, pilnveidojusi un atjauninājusi iekšējos normatīvos aktus attiecībā nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī uzlabojusi un noteikusi skaidru un caurskatāmu iekšējo kontroles mehānismu," komentēja Počs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!