Uzņēmuma pārstāvji Jānis Osis un Viesturs Krēvics devās uz Ķīnu, lai Eiropas Savienības projekta "LEF Network to China", ko realizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar partneriem no Igaunijas un Somijas, meklētu jaunas eksporta iespējas un attīstītu produkcijas noieta tirgu. Lūdzām uzņēmumu pārstāvjus dalīties ar saviem iespaidiem par šo Āzijas lielvalsti.
Kādas ir jūsu pārdomas pēc brauciena uz Ķīnu un kā to kopumā vērtējat?
Ķīna ir liela valsts ar milzīgu un reizē ļoti sarežģītu tirgu dēļ mentalitātes, biznesa izpratnes, domāšanas veida un tradīciju atšķirības. Neņemot vērā, ka Ķīnā ir ļoti vājas koksnes izmantošanas tradīcijas, ja neskaita mēbeles, papildus sarežģītību ienes ķīniešiem raksturīgais sadarbības un biznesa veidošanas modelis – importēt zināšanas, dizainu, tehnoloģiju, pēc iespējas mazāk apstrādātu izejvielu un maksimāli visu pievienoto vērtību radīt (ražot) uz vietas. Ļoti atšķiras arī izpratne, ko nozīmē importēt. Zināšanu, tehnoloģiju un tamlīdzīgu netaustāmu vērtību importēšana bieži vien nozīmē vienkāršu kopēšanu.
Ķīna ir un nākotnē, pieaugot iedzīvotāju pirktspējai un zināšanām, noteikti būs interesants tirgus koksnes augstas pievienotās vērtības produktiem, zinot, ka Ķīna ir lielākais koksnes un koksnes produktu importētājs pasaulē. Ieiešana Ķīnas tirgū nav ne nedēļas, ne mēneša, ne gada jautājums. Pie tā ir mērķtiecīgi jāstrādā vairāku gadu garumā, pat savā ziņā jāveido tirgus, rādot un stāstot par pielietojuma veidiem un priekšrocībām, pierādot, ka ne vienmēr augstāka cena nozīmē augstākas kopējās izmaksas, ja salīdzina ar alternatīvu lētāku produktu pilna lietošanas cikla kopējām izmaksām. Kvalitatīvi, dabai un cilvēkam draudzīgi produkti no Eiropas ķīniešu vērtību skalā kotējās ļoti augstu (premium segments), taču dēļ salīdzinoši augstākas cenas ir nišas tirgus. Ķīnā vairāk kārtēji novērojām, koksnes produkti kā OSB plātnes, kas Eiropā tiek izmantots kā celtniecības materiāls, Ķīnā, kā videi draudzīgs materiāls, tiek izmantots interjerā reprezentablās telpās.
Domājam, sākotnēji jāmeklē iespējas bērza saplāksni pārdot, kā izejmateriālu ekskluzīvu mēbeļu ražotājiem vai ēku attīstītājiem (būvniekiem), kas varētu to izmantot premium segmenta vai publisko ēku iekšējā apdarē, kā videi draudzīgu, izturīgu materiālu ar kokam raksturīgo tekstūru.
Kādi ir, jūsuprāt, galvenie izaicinājumi sadarbībai ar šo valsti?
Izaicinājums ir starp dizaina, tehnoloģijas un izejmateriāla "importētājiem" atrast partneri, kas tiešām kopā vēlētos Ķīnas tirgū strādāt ar kvalitatīvu augstas vērtības bērza saplāksni. Mums, kā Eiropas ražotājam, izmantojot kvalitatīvu koksni, nav iespēju un vajadzības ierastajos pielietojuma veidos (betona veidņi, iepakojums, celtniecības u.tml.) konkurēt ar Āzijas vai Dienvidamerikas lētāko un mazkvalitatīvāko saplāksni. Papildus minētajam izaicinājumam noteikti nebūs viegli salāgot sadarbības un biznesa izpratni ar Ķīnas uzņēmējiem. Tiem raksturīgi ir tiekties pēc zemākās cenas, pēc iespējas mazāk apstrādātas izejvielas un augstas kvalitātes, kas ir pretrunā ar mūsu kā ražotāja stratēģiju.
Bet lielākais izaicinājums, iespējams, ir adekvāti novērtēt Ķīnas tirgus potenciālu, nepieciešamo investīciju un resursu apjomu, lai spētu definēt reālus biznesa mērķus un pēc noteikta laika nogriežņa bezkaislīgi novērtēt sasniegto, un sev atklāti pateikt – turpinām vai nē.
Nozīmīga apmēra sadarbību nesaskatām, bet nelielā apjomā sadarbību ar koka karkasa māju, mēbeļu un grīdu ražotājiem, ja atrodam kopējus saskares punktus, neizslēdzam. Taču domājot plašāk, kā, piemēram kopēju pārdošanas kanālu veidošana Ķīnas tirgū, drīzāk nē, kā jā. Jo neskatoties uz vienojošo - koksnes produktu ražošana un pārdošana, tomēr mēs no gala tirgus un patērētāju viedokļa esam pietiekami atšķirīgi. Diez vai visam raibajam uzņēmēju lokam, iespējams atrast kopēju Ķīnas partneri, kas spētu vienlīdz labi visu produktu spektru pārdot vai virzīt Ķīnas tirgū.
Kas jūs pārsteidza šī brauciena laikā?
Ļoti pārsteidza sakoptā vide, braucot no lidostas līdz Changzou un pēc tam uz Šanhaju. Visapkārt lieli dzīvojamie rajoni ar jaunām ēkām, viss sakopts un tīrs. Ļoti attīstīta infrastruktūra, uz ielām jaunas automašīnas. Arī Šanhajā nebija milzīgais smogs, ar ko no masu medijiem asociējās šī megapole. Šhanghai Science Museum Metro stacija bija spilgts un pēc platības milzīgs piemērs ķīniešu dizaina un tehnoloģiju "importam" no visiem pasaules vadošajiem modes un tehnoloģiju zīmoliem - gandrīz viss jaunākais par desmit reizes zemākām cenām!
Uzņēmums ir dibināts 1994. gadā, tajā laikā pamatbizness bija mežizstrāde. 2000.gada sākumā pievienojās apaļo kokmateriālu pārvadājumi, bet turpmāko 15 gadu laikā SIA "STIGA RM" strauji attīstījās, uzkrāto kapitālu investējot meža īpašumu, mežizstrādes apjoma un kravas kokvedēju parka paplašināšanā un attīstībā, kļūstot par vadošo un efektīvāko apaļo kokmateriālu pārvadājumu pakalpojuma sniedzēju un atzītu apaļo kokmateriālu piegādātāju Latvijā. 2014. gada beigās "STIGA RM" iegādājās nelielu bērza saplākšņa rūpnīcu Kuldīgā, kur kopš tā brīža līdz šodienai ir investēti vairāk nekā 37 miljoni eiro, izveidojot modernu bērza saplākšņa rūpnīcu. Rūpnīcā ir uzstādītas jaunas pasaules vadošo iekārtu ražotāju ražošanas līnijas, ražošanas apjoms palielināts desmit reizes un produktu pievienotā vērtība dubultota.
