Foto: AP/Reuters/Vida Press/Scanpix/LETA

Covid-19 pandēmija būtiski mainīja iepirkšanās paradumus, līdz ar tiem arī uzņēmējiem nācies būtiski pārdomāt savus tirdzniecības kanālus, attīstot un ieguldot līdzekļus e-komercijas platformās. "Lursoft" izpētījis, ka pandēmijas ietekmē uzņēmumu struktūrvienību skaits internetā audzis, taču pēdējā gada laikā to skaits atkal sarucis.

Dati liecina, ka aizvadītā gada oktobrī bija reģistrēti nepilni 18,6 tūkstoši šādu struktūrvienību, savukārt šobrīd to skaits sarucis līdz 15,7 tūkstošiem. Apkopotie dati atklāj, ka no esošajām e-komercijas struktūrvienībām lielākais skaits reģistrēts tieši 2020. un 2021.gadā. Tas, nenoliedzami, Covid-19 pandēmijas ietekmē, kas ievērojami mainīja līdzšinējos pārdošanas kanālus. Piemēram, no šobrīd esošajiem 15,7 tūkstošiem e-komercijas struktūrvienību, 2020. gadā reģistrētas 2751, bet 2021. gadā – 3782. Jāpiebilst, ka e-komerciju struktūrvienību skaits ievērojamu uzrāvienu izrādījis sākot ar 2016.gadu, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē to skaits audzis vēl straujāk.

Reģistrēto e-komercijas struktūrvienību skaita kritumu, visticamāk, ietekmējušas arī PVN piemērošanas izmaiņas, kas visā Eiropas Savienībā stājās spēkā no 2021. gada 1. jūlija.

Tagad gan Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumi, gan trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmumi, kas darbojas e-komercijas tirgū, PVN maksāšanas nolūkam var reģistrēties vienā ES dalībvalstī, uzskatot un nomaksājot šajā dalībvalstī PVN par visu atbilstīgo preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu pircējiem – fiziskām un juridiskām personām, kas nav PVN maksātāji un atrodas citās ES dalībvalstīs.

Lai to izdarītu, uzņēmumam ir jāreģistrējas īpaša PVN režīma izmantošanai. Latvijas uzņēmumi, kas veic pārrobežu e-komercijas darījumus ES teritorijā, kā piemērotāku ir atzinuši īpašu PVN režīmu – Savienības režīmu. Minētā režīma izmantošanai var reģistrēties, ja uzņēmums citās ES dalībvalstīs sniedz pakalpojumus fiziskām personām un juridiskām personām, kas nav PVN maksātāji, vai veic preču tālpārdošanu ES teritorijā. Ja Latvijas uzņēmumi pārdod no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām (Ķīnas, ASV, Apvienotās Karalistes) importētas preces, izmantojot savu tiešsaites veikalu, tad tie var reģistrēties importa režīmam no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai jeb IOSS (Import One Stop Shop) režīmam. IOSS režīmu var izmantot arī interneta platformas.

Senākās šobrīd aktīvās e-komercijas struktūrvienības reģistrētas pirms vairāk nekā 10 gadiem. To vidū ir, piemēram, SIA "CRN Projekti" piederošais internetveikals Universal.lv, kas šim 2006.gadā reģistrētajam uzņēmumam ir arī līdz šim laikam bijusi vienīgā struktūrvienība. Lursoft dati atklāj, ka tā reģistrēta 2010.gada sākumā. Lursoft Multi atskaites dati gan rāda, ka uzņēmums jau ilgstoši nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, kā arī tas pastāvīgi uzrādījis zaudējumus. Šobrīd, apmeklējot konkrētā interneta veikala vietni, redzams piedāvājums iegādāties tā domēnu. SIA "CRN Projekti" vienīgajam īpašniekam un patiesajam labuma guvējam Normundam Raubiškam pieder arī 2010.gadā reģistrētais SIA "Gameparty.lv", taču arī šis uzņēmums neveic saimniecisko darbību. Pēdējo reizi tas guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2015.gadā.

Ja vēl 2010.gadā reģistrētas vien dažas e-komercijas struktūrvienības, tad jau gadu vēlāk to skaits bijis lielāks. Š.g. oktobra sākumā aizvien aktīvas ir 43 e-komercijas struktūrvienības, kas reģistrētas 2011.gadā. To vidū ir gan vairākas izdevniecības "Žurnāls Santa" izdoto žurnālu interneta vietnes, gan arī vairāki citi mūsdienās sekmīgi uzņēmumi, kuri turpina savu izaugsmi. To vidū – AS "MADARA Cosmetics" interneta veikals Madaracosmetics.lv, arī "Jānis Roze", rotaslietu tirgotāja jahonts.lv u.c. uzņēmumu tīmekļa vietnes un interneta veikali. Jānorāda, ka 2011.gadā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" reģistrējis arī interneta vietni eparaksts.lv.

E-komercijas struktūrvienības šobrīd reģistrētas teju 10,8 tūkstošiem uzņēmumu, kas nozīmē, ka to vidū ir arī tādi uzņēmumi, kuriem vienlaikus darbojas vairākas e-struktūrvienības. Piemēram, visvairāk e-komercijas struktūrvienību reģistrēts SIA "Tet". Telekomunikāciju uzņēmumam šobrīd ir 53 aktīvas struktūrvienības, no tām 41 ir interneta vietnes, to vidū arī vairākas interneta lapas ar ārvalstu domēniem. Otrs uzņēmums ar visvairāk e-komercijas struktūrvienībām ir SIA "Conte Group". Lursoft izziņā gan redzams, ka ar Latvijas domēnu uzņēmumam ir vien trīs interneta veikali, savukārt pārējās 26 struktūrvienības reģistrētas ārvalstīs, lielākoties kā Amazon veikali.

"Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka Jānim Vītolam piederošais SIA "Cone Group" aizvadītajā gadā strādājis ar apgrozījuma kritumu. Ja 2020. gadā uzņēmuma apgrozījums pārsniedza 1 milj. EUR, tad pērn tas samazinājās līdz 0,88 milj. EUR.

Kā tas ir arī SIA "Cone Group" gadījumā, Latvijas uzņēmumi sava biznesa veicināšanai un jaunu tirgu apgūšanai veido ne tikai struktūrvienības ar Latvijas vai ārvalstu domēniem, bet arī gana aktīvi izmanto jau sekmīgi strādājošus ārvalstu interneta veikalu risinājumus, kas ļauj tajos tirdzniecībai izvietot savas preces. Pētījuma dati atklāj, ka Latvijas uzņēmumi šobrīd reģistrējuši 579 struktūrvienības "Amazon" e-komercijas tirdzniecības tīklā, vēl lielāks skaits – 725 – šādu struktūrvienību ir "Etsy", savukārt "EBay" – 326.

Struktūrvienības šobrīd reģistrētas 55,3 tūkstošiem uzņēmumiem, no tiem teju 10,8 tūkstošiem uzņēmumu ir vismaz viena e-komercijas struktūrvienība

Virkni, kopskaitā 27, e-komercijas struktūrvienības šobrīd reģistrējis arī SIA "SB", kas specializējies siltumtehnikas un santehnikas preču tirdzniecībā, kā arī apkures sistēmu projektēšanā un uzstādīšanā. Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka līdz ar pandēmijas sākumu 2020.gadā SIA "SB" piedzīvojis apgrozījuma kritumu par 4,86%, bet jau pērn tas sasniedzis uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē augstāko rezultātu. 2021.gadā SIA "SB" apgrozīja 18,88 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 1,89 milj. EUR.

E-komercijas struktūrvienības visbiežāk tiek veidotas un reģistrētas ar mērķi veicināt pieprasījumu pēc uzņēmuma piedāvātajām precēm un pakalpojumiem. Tas atspoguļojas arī nozaru griezumā, jo teju 42% no visiem uzņēmumiem, kuri reģistrējuši šāda veida struktūrvienības, strādā mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā. Vienlaikus jānorāda, ka e-komercijas struktūrvienības ir svarīgs atbalsts klientu piesaistei arī citās nozarēs. Tāpēc arī šāda veida struktūrvienības, līdztekus fiziskiem birojiem, noliktavām, klientu pieņemšanas vietām reģistrētas arī citās nozarēs, piemēram, tekstilizstrādājumu ražošanā, nekustamo īpašumu nozarē, lauksaimniecībā u.c. Piemērs tam ir SIA "Minute Clinic", kurai ir četras klīnikas Rīgas reģionā, taču vienlaikus kā atsevišķa struktūrvienība norādīta arī tā interneta vietne 1min.lv, kurā pacienti var rezervēt sev ērtāko vizītes laiku.

Vairāk nekā puse (55,23%) no visiem uzņēmumiem, kuriem reģistrētas e-komercijas struktūrvienības, ir no Rīgas, taču vērā ņemams skaits šādu uzņēmumu reģistrēti arī Mārupes un Ogres novados, kā arī Jūrmalā un Jelgavā. Lai arī pērn šo uzņēmumu apgrozījums saglabājies 2020.gada līmenī, tiem izdevies par 42,44% palielināt savu peļņu. Šajos uzņēmumos 2021.gadā bija nodarbināti 131,1 tūkstotis darbinieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!