Foto: DELFI

Latvijas uzņēmumiem pašlaik ir jāaizmirst par Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, to vietā orientējoties uz Rietumiem, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, lai gan tas radīs zināmas problēmas, piemēram, lielu bezdarba kāpumu, nav pamata gaidīt.

"Galvenie atskaites punkti ir divi. Pirmais ir kara beigas vai ilgstošs pamiers. Otrais ir Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas. Tas arī noteiks dinamiku tuvākajā nākotnē. Šīm lietām būtiski nemainoties, mēs varam rēķināties tikai ar vienu - tirdzniecības saites ar Krieviju pārtrūks. Uz Latvijas austrumu robežas šādā gadījumā būs kārtīgs žogs un tirdzniecības, kā arī finanšu plūsmas pāri tam būs minimālas," sacīja Kazāks.

Kaut gan Latvijas tirdzniecības saites ar Krieviju gadu no gada ir kļuvušas mazākas, ir uzņēmumi, kas cietīs. Turklāt tie Latvijas uzņēmumi, kuri ar Krieviju tirgojas, to ir darījuši koncentrēti, nozīmīgos apmēros un liela daļa viņu apgrozījuma ir saistīta tieši ar šo tirgu, atzina Kazāks. No valsts puses galvenajam atbalstam, kas ir jāsniedz šādiem uzņēmumiem, jābūt palīdzībai atrast citus eksporta tirgus. Savukārt kompensēt pazaudēto Krievijā nav īpaši lietderīgi, jo tas nav pārejoši un šis bizness neatgriezīsies vēl ļoti ilgu laiku.

"Jā, atsevišķos gadījumos, šiem uzņēmumiem samazinot ražošanas apmērus, tas var palielināt bezdarbu. Taču Latvijā bezdarbs ir relatīvi zems un galvenais jautājums ir par šo darbinieku prasmēm un spēju atrast darbu citās nozarēs, citos uzņēmumos. Latvijā kvalificētu darbinieku trūkums joprojām ir akūts un, beidzoties darba iespējām vienos uzņēmumos, tās būs citos uzņēmumos. Valstij savukārt nopietni ir jāskatās uz prasmju un apmācību jautājumu, lai cilvēkiem ir darba tirgū pieprasītas prasmes. Milzīgu bezdarba kāpumu pašlaik nudien nav pamata gaidīt," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš atzina, ka problēmas ir gaidāmas arī ar izejvielu, piemēram, metāla un koksnes piegādēm.

"Tur būs cenu kāpums, kamēr uzņēmumi spēs atrast citus piegādātājus. Bet tās ir sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā, un tās ir paliekošas sekas. Pasaule vairs nebūs tāda, kāda tā bija 23.februārī. Ģeopolitiski un ekonomiski situācija ir būtiski mainījusies. Krievijas tirgus tuvākajos gados piedzīvos ļoti dziļu recesiju un recesijas dziļums būs atkarīgas tikai un vienīgi no Krievijas izvēles - karot vai nekarot Ukrainā," uzsvēra Kazāks.

Viņš atzina, ka tas gan nenozīmē, ka Krievijas ekonomika sabruks. Ar laiku tā pārorientēsies un jau kopš Krimas aneksijas ir darīta virkne lietu, lai mazinātu savu ievainojamību, piemēram, Krievija ir izveidojusi starpbanku komunikācijas sistēmu kā alternatīvu SWIFT. Ar laiku ciešāka būs integrācija ar Ķīnu. Tomēr izolēšana no Rietumu tehnoloģijām un finanšu tirgiem nozīmē, ka izaugsme pēc krīzes būs krietni vārgāka. Tādēļ arī Krievijas tirgus potenciāls būs krietni mazāks, nekā tas bija pirms iebrukuma Ukrainā, prognozēja Latvijas Bakas vadītājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!