Lauksaimniecība – viens no galvenajiem klimata pārmaiņu radītājiem, liecina pētījums
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ceturtdien, 8. augustā, laists klajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) "Īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu". Tajā norādīts, ka cilvēka darbība šobrīd ietekmē 75% zemeslodes virsmas, tā izraisot plašu zemes degradāciju un veicinot klimata pārmaiņas. Galvenie cēloņi zemes degradācijai un oglekļa emisijām – lauksaimnieciskā darbība un mežizstrāde.

Ziņojumu divu gadu garumā izstrādāja 107 zinātnieki no 52 pasaules valstīm, un tas balstīts 7000 zinātniskajos pētījumos un rakstos. Tajā apskatīti jautājumi, kas skar klimata pārmaiņas, siltumnīcefekta gāzu (SEG) izplūdes sauszemes ekosistēmās, pārtuksnešošanos, zemes degradāciju, ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un pārtikas pietiekamības nodrošināšanu. Ziņojuma autori arī meklējuši veidus, kā pielāgoties klimata pārmaiņām un kā samazināt ar zemes apstrādi saistītās emisijas vai veicināt oglekļa uzkrāšanu augsnē.

Autori apstiprina, ka zemes izmantošanai un apsaimniekošanai ir būtiska loma klimata pārmaiņu radīšanā. Augsne un augājs gan emitē, gan uzkrāj siltumnīcas efektu izraisošās gāzes. Tā ogleklis cirkulē starp atmosfēru un zemi un tiek uzglabāts augsnē un biomasā. Brīžos, kad augsne tiek degradēta, tiek izcirsti meži un stādītas plašas monokultūru plantācijas, augsnes sistēma atbrīvo oglekli, kas tajā bijis noglabāts, tādējādi radot klimata pārmaiņas.

Kā norādīts ziņojumā, lauksaimniecība ir ievērojams siltumnīcas efektu izraisošo gāzu avots, kas veido apmēram 12% no kopējām antropogēnajām jeb cilvēku radītajām emisijām. Lauksaimniecības radītie izmeši ir gandrīz dubultojušies laika periodā no 1961. gada līdz 2016. gadam.

Ziņojumā īpaši uzsvērta klimata pārmaiņu un zemes izmantošanas veida abpusēja mijiedarbība – ne tikai zemes izmantošanas veids veicina klimata pārmaiņas, bet arī otrādi – klimata pārmaiņas veicina zemes lietošanas veida maiņu. Piemēram, klimata pārmaiņu ietekmē mainās laikapstākļi, kas var samazināt vai par iznīcināt ražas.

Pētījumā norādīts, ka zemes izmantošanas veida maiņai ir jābūt daļai no klimata pārmaiņu mazināšanas. Lai to izdarītu efektīvi, ir jāpārskata zemes izmantošanas prakses, ieviešot tādas, kas palielina oglekļa piesaisti un samazina tā emisijas.

Latvijas Dabas fonds jau otro gadu īsteno projektu "Life Craft", kura mērķis ir Latvijā pārbaudīt un praktiski demonstrēt SEG emisijas mazinošas lauksaimniecības prakses, kuras vienlaikus samazina oglekļa emisijas un nodrošina lauksaimnieku ekonomisko ilgtspēju. Projekta ietvaros sadarbībā ar zemnieku saimniecībām tiek izmēģinātas un izvērtētas trīs metodes – tiešā sēja, bioogles iestrāde augsnē un kontrolētā drenāža.

"Ir valstis, kur, piemēram, tiešā sēja jau tiek veiksmīgi izmantota, un ir skaidrs, ka arī mūsu lauksaimniekiem ir jāmainās un savā darbā jāņem vērā globālā klimata krīze. Tās ir nozīmīgas izmaiņas gan darbībā, gan domāšanā, taču ceru, ka arvien vairāk Latvijas lauksaimnieku pievienosies klimatam draudzīgai saimniekošanai," norāda projekta vadītāja Laura Zvingule.

IPCC ziņojums ir pieejams šeit.

Informācija par projektu "Life Craft" ir pieejama šeit.

Source

DELFI Bizness

Tags

Globālā sasilšana Lauksaimniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form