Latvijas lauksaimniecības preču eksporta kopvērtība pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies no 413,1 miljoniem latu līdz 520,6 miljoniem latu. Tāpēc eksporta apjoms šogad var sasniegt nebijušus augstumus un pārsniegt vienu miljardu latu, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Kā ziņots, lauksaimniecības preces un pārtika pērn eksportēta 910,2 miljonu latu vērtībā, kas ir par 14,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada 794,8 miljoniem latu.
Šogad lauksaimniecības preču importa kopvērtība arī palielinājusies no 546,7 miljoniem latu līdz 620,1 miljonam latu. Savukārt negatīvais lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības saldo pēc ievērojama palielinājuma samazinājies no 133,5 miljoniem latu līdz 99,5 miljoniem altu.
Eksporta struktūrā piena produktu īpatsvars nedaudz samazinājies, palielinoties dzērienu un sēklu īpatsvaram. Importa struktūrā dzērienu un taukvielu īpatsvars palielinājies, samazinoties graudaugu, augļu un konditorejas īpatsvaram.
Sadalījumā pa valstu grupām eksports uz deviņām jaunajām ES dalībvalstīm valstīm palielinājies par 72%, šo valstu īpatsvaram kopējā eksportā palielinoties līdz 4%. Eksports uz vecajām 15 ES valstīm palielinājies par 69%, šo valstu īpatsvaram palielinoties līdz 20%.
Eksports uz Baltijas valstīm palielinājies par 12%, šo valstu īpatsvaram samazinoties līdz 41%, bet eksports uz NVS valstīm palielinājies par 28%, šo valstu īpatsvaram eksporta kopapjomā saglabājoties 28% līmenī.
Eksporta sadalījumā pa atsevišķām valstīm Krievijas īpatsvars saglabājies 24% līmenī, eksporta vērtībai palielinoties par 26%. Eksports uz Lietuvu palielinājies par 4%, īpatsvaram samazinoties līdz 23%. Igaunijas īpatsvars nav mainījies. Holandes, Vācijas un Dānijas īpatsvars nedaudz palielinājies.
Sadalījumā pa valstu grupām NVS īpatsvars importā palielinājies līdz 10%, importa vērtībai palielinoties vairāk nekā divas reizes. Imports no deviņām jaunajām ES dalībvalstīm palielinājies par 19%, šo valstu īpatsvaram nedaudz palielinoties līdz 14%. Imports no 15 vecajām ES dalībvalstīm samazinājies par 1%, īpatsvaram importa kopvērtībā samazinoties līdz 35%.
Lauksaimniecības produktu imports no Baltijas valstīm palielinājies par 13%, īpatsvaram kopvērtībā saglabājoties 36% līmenī. Importa sadalījumā pa atsevišķām valstīm imports no Lietuvas palielinājies par 12%, īpatsvaram importa kopvērtībā saglabājoties 26% līmenī. Imports no Polijas palielinājies par 19%, īpatsvaram kopējā importā nedaudz palielinoties līdz 12%.
Igaunijas īpatsvars nav ievērojami mainījies. Dānijas, Vācijas un Holandes īpatsvars samazinājies, ievērojami palielinoties Krievijas īpatsvaram.
”Neskatoties uz to, ka Krievija ir nozīmīgākā Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta valsts, kur eksports pirmajā pusgadā sasniedza 126 miljonus latu, būtiskākā ir Baltijas valstu savstarpējā tirdzniecībā. Eksports uz Baltijas valstīm bija 213.6 miljoni latu jeb 41% no kopējā eksporta, bet imports no Baltijas valstīm bija 223,6 miljoni latu un veidoja 36% no importa kopvērtības,” norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Viņa norāda, ka pilnpiena eksports uz Lietuvu svara izteiksmē ir palielinājies, bet vērtības izteiksmē ir samazinājies. Tas ir saistīts ar piena cenu samazinājumu pasaules tirgos. Ņemot vērā to, ka eksports visās nozīmīgākajās produktu grupās pastāvīgi palielinās un pasaulē lauksaimniecības un pārtikas produktu cenas atrodas relatīvi augstā līmenī, tad, cerams, ka Latvijas ražotāju eksporta apjoms šogad sasniegs nebijušus augstumus un pārsniegs vienu miljardu latu, prognozē Gulbe.