Foto: DELFI
Latvijas lauksaimnieki 2014.gadā negatīvi vērtē valdības atbalstu grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz marķēt degvielu, kurai piemēro akcīzes nodokļa atvieglojumu un izmanto lauksaimniecības tehnikā, kā arī uzbrukumus kažokzvēru nozarei un diskusijas par tās likvidēšanu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš teica, ka lauksaimnieki šogad negatīvi vērtē grozījumus Akcīzes nodokļa likumā. "Es uzskatu, ka tā ir vienkārši ierēdņu ietiepība, nevis [Eiropas Savienības] regulas prasības. Šajā gadījumā es uzskatu, ka tas ir nepārdomāti izlemts, jo nav izvērtēta [degvielas marķēšanas] ietekme uz lauksaimnieku izdevumiem, kas būs saistīti ar šīs normas ieviešanu. (..) Pēc pirmā pusgada, kad šī norma stāsies spēkā un tā būs jāizpilda, tad mēs redzēsim tās būtiskākās kļūdas, uz ko mēs norādījām, kā tās finansiāli [negatīvi] ietekmēs gan lauksaimniekus, gan degvielas tirgotājus," norādīja Lazdiņš.

Viņš piebilda, ka likuma grozījumos noteiktais degvielas limits saimniecībām ir pārāk mazs, jo tās patērē vairāk degvielas. Līdz ar to lauksaimniekiem būs jāiegādājas vēl viena tvertne pilnās akcīzes degvielas glabāšanai un lietošanai, jo vienā degvielas tvertnē nedrīkst lietot akcizēto un bezakcizēto degvielu. "Šo pozīciju noteikti Finanšu ministrija nav ievērojusi," minēja Lazdiņš.

Savukārt pozitīvi pērn ir vērtējami grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. "Mēs vēlamies, lai pēc iespējas šis resurss [zeme] paliktu nacionālās rokā. Apstiprinātais likums nozīmē, ka pirmais solis ir sperts. Protams, tas nav ideāls. Likumam sākot darboties mums, protams, ir iespējas to pilnveidot un aizsargāt savas nacionālās lauksaimnieku intereses," sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne norādīja, ka visvairāk apspriestākais jautājums šogad lauksaimniecībā bija grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos.

Pēc viņas teiktā, šogad negatīvi ir vērtējama dažādu zvēru aizstāvju organizāciju vēlme likvidēt kažokzvēru nozari. "Sabiedrībā izplatītā informācija par dzīvnieku labturības normu neievērošanu ir nepatiesa, jo visu audzētāju prioritāte ir nodrošināt kvalitatīvu gala produkciju, un, neievērojot augstākās dzīvnieku labturības normas, tas nav iespējams," sacīja Garkalne, piebilstot, ka, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku skaitu, investīciju apmēru un strauji augošo ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, tie ir nepamatoti un emocijām balstīti apgalvojumi un šķēršļi tālākai nozares attīstībai.

Viņa norādīja, ka šogad pozitīvi ir vērtējami panāktie grozījumi likumos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli 15% apmērā. "Jaunās izmaiņas attieksies uz darbaspēka nodokļa ieviešanu sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem," sacīja Garkalne.

LOSP ir Latvijas lielākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministrija un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

"Zemnieku saeima" ir dibināta 1999.gadā. Tās biedri ir gandrīz 900 Latvijas zemnieku no visām lauksaimniecības nozarēm, kuri apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru zemes. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību kā vienu no Latvijas valsts prioritārajām nozarēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!