Foto: Reuters/Scanpix
No 1. augusta iedzīvotājiem jāmaksā ne tikai par patērēto elektroenerģiju, bet arī par tās piegādi. Šīs izmaiņas īpaši sāpīgi skārušas lauksaimniekus, kuru rēķini liek satraukties ne vien par saimniecību konkurētspēju, bet arī dzīvotspēju.

Trešdien, 21. augustā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sēdē tika aicināti Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, lai izskaidrotu lauksaimniekiem enerģētikas politikas ietekmi uz saimniecībām.

LOSP nav pieņemami un saprotami jaunie rēķini, kas atkal palielina saimnieciskās darbības izmaksas un dod kārtējo triecienu lauksaimniekiem. LOSP pārstāvis un zemnieku saimniecības "Kalnavoti" īpašnieks Jānis Dzenis portālam "Delfi" pastāstīja, ka viņa saimniecībā elektroenerģijas izmaksas ir pieaugušas katastrofāli – par 60%.

Iepriekš AS "Sadales tīkla" klienti maksāja vien par katras patērētās elektrības kilovatstundas piegādi, taču kopš 1. augusta patērētājiem ir jāmaksā arī fiksētā ikmēneša maksa par elektrības pieslēguma nodrošināšanu, bet maksa par elektrības piegādi ir samazināta. Dzenis rēķinājis - lai ar samazināto elektrības piegādes cenu kompensētu augsto elektrības pieslēguma nodrošināšanas cenu, saimniecībā būtu jāpatērē 33 kilovatstundas elektroenerģijas dienā.

EM aicina uzņēmējus izvērtēt, cik liela elektrotīkla jauda katram uzņēmumam nepieciešama. Tomēr zemnieku saimniecības "Kalnavoti" īpašnieks skaidroja, ka saimniecībām ir nepieciešams paaugstināts ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums, lai darbinātu saimniecībai nepieciešamo tehniku. Dzenis vērsa uzmanību, ka ir ierīces, kuru iedarbināšanai ir nepieciešams augsts strāvas stiprums, bet uzturēšanai – ievērojami zemāks.

Tāpat ir ierīces, kas netiek izmantotas diendienā. Tām teorētiski uzņēmumi piedāvā sezonālo piedāvājumu. Piemēram, vasarā zemnieku saimniecībai tiek nodrošināta augstāka jauda, pārējā periodā – zemāka. Tomēr tas nav risinājums, atklāja Dzenis. Piemēram, graudu kalte nav izmantojama tikai sezonas laikā, tās izmantošanu nevar prognozēt, jo tā domāta, "lai uzglabātu graudus, nevis tikai lai izžāvētu un pārdotu".

Vienlaikus lauksaimnieki satraukušies par to, ka liela daļa no viņiem paši savulaik maksājuši par to, lai tiktu ievilkts paaugstināts ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums, kas var izmaksāt pat vairākus tūkstošus eiro. Dzeņa ieskatā, ja īpašnieks ir "ievilcis elektrību" par savu naudu, tad būtu jāmaksā tikai par reāli patērēto elektroenerģiju, nevis par tās piegādi.

Saimnieks pieļauj, lai samazinātu jaudu, viņam būs jāmaksā liela nauda.

Par to, vai lauksaimniekus ietekmēs valdības atbalstītais un EM izstrādātais jaunais obligātā iepirkuma komponentes (OIK) risinājums, kas samazinās elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem, Dzenis vēl nemācēja teikt.

Saimnieks gan pauda, ka lauksaimnieku produktu cenas jaunie elektroenerģija rēķini neietekmēs. "Kā lai tās augtu, ja tirgus pats nosaka cenas. Mūsu valsts pieņemtie lēmumi neregulē tirgu, tie regulē mūsu izmaksas, mūsu dzīvotspēju, mūsu konkurētspēju. Viss tas, kas pieņemts šajā valstī, lai mazinātu mūsu konkurētspēju, mūsu dzīvotspēju, lai mēs paši sevi pārdotu," skaidroja uzņēmējs, piebilstot, ka, iespējams, augstie rēķini ietekmēs cenas veikalos.

EM pārstāvis Jānis Patmalnieks portālam "Delfi" skaidroja, ka uzņēmumiem ir jāpārskata, cik liela elektrotīkla jauda katram uzņēmuma ir nepieciešama. "Kopumā mēs kā patērētāji maksājam par to, ka atsevišķiem uzņēmumiem ir luksus, ka viņi iedarbina kaut kad tās jaudas, kas viņiem ir nepieciešamas," uzsvēra Patmalnieks. "Bet kopumā par sistēmu mēs visi maksājam, maksā iedzīvotāji, maksā citi uzņēmumi."

"Viena no lielajām mūsu sūdzībām ir tā, ka "Sadales tīkla" tarifi ir par augstu. Tas veidojas no tā, kā mēs redzam, ka ir bijis diezgan ievērojams daudzums lieku jaudu, par kuru uzturēšanu mēs esam maksājuši," norādīja EM pārstāvis.

Patmalnieks vērsa uzmanību, ka EM tikusies ar LOSP un aicinājusi apziņot visus uzņēmumus, ka būtu jāpārskata jauda. Vairāk nekā 300 uzņēmumi to jau ir izdarījuši.

"Tagad ir pirmais šoks, kad rēķini ir saņemti. Mēs redzam to kā ilgtermiņa pasākumu. Cilvēki sapratīs - ja kaimiņš to izdarījis, kāpēc es to nevaru izdarīt."

Ziņots, ka "Sadales tīkla" pārstāve Tatjana Smirnova paudusi, ka elektrotīkla jaudu ir pārskatījuši vairāk nekā 19 000 īpašnieku un 57% no saņemtajiem pieteikumiem ir par objektiem lauku apvidos. "Sadales tīkls" individuāli sazinājies un sniedzis konsultācijas 37 lielajām un 1247 mazajām zemnieku saimniecībām.

Ieguvēji ir uzņēmēji, kas efektīvi izmanto elektrotīkla pieslēguma jaudu. Šiem klientiem rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainās vai pat samazinās, savukārt klientiem, kuri pieslēguma jaudu izmanto neefektīvi, ir rēķinu pieaugums, norādījis uzņēmums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!