Eiropas Komisija (EK) pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru par to, ka zemnieki uz laukiem kaisa pārāk daudz minerālmēslu, otrdien vēsta "Latvijas Avīze".
Tāpat lieta ierosināta saistība ar to, ka zemnieki ilgi glabā kūtsmēslus uz lauka un izbūvējuši pārāk maz mēslu krātuvju. Līdz ar to EK vērtēs, kā Latvijā tiek ievērota Eiropas Savienības Nitrātu direktīva, kas gādā, lai pārāk liels slāpekļa daudzums, ko augs nespēj uzņemt, neaizplūstu ūdenstilpēs, gruntsūdeņos un neietekmētu Baltijas jūras tīrību un cilvēka veselību.
"Latvijas Avīze", atsaucoties uz tās rīcībā nonākušo EK ziņojumu, vēsta, ka Latvijas gadījumā visvairāk runāts par pārāk lielu slāpekļa daudzuma iestrādi augsnē un par mēslu krātuvēm. Ziņojumā pārmests, ka maksimāli pieļaujamās iestrādes normas attiecas tikai uz minerālmēsliem, aizmirstot kūtsmēslus.
Tāpat EK atzīmējusi, ka pieļaujamās iestrādes normas ir pārāk augstas vidējai ražībai Latvijā. EK neapmierina Latvijā dotā atļauja kūtsmēslus glabāt atklātā laukā līdz 10 mēnešiem, lai gan EK prasa sešu mēnešu periodu, un nepietiekamais mēslu krātuvju daudzums, kā dēļ apkārtējo vidi var piesārņot pārāk liels kūtsmēslu daudzums, vēsta laikraksts.
Zemkopības ministrijā (ZM) laikrakstam atzīts, ka Nitrātu direktīvas prasību neievērošana var radīt lielus zaudējumus lauksaimniekiem un tātad arī valstij. Direktīvas prasību ievērošanai Latvijai būtu bijis vajadzīgs daudz vairāk naudas.
ZM paudusi bažas par trīs iespējamajām soda sankcijām Latvijai – par aizliegumu izmantot slāpekļa mēslojumu vairāk nekā 100 kilogramus uz vienu hektāru līdzšinējo 170 kilogramu vietā, valsts noteikšanu par īpaši jutīgu teritoriju - patlaban tie ir vairāk nekā desmit novadi Zemgalē un Vidzemē, kā arī iespējamo naudas sodu valstij.