Kopumā par šo summu plānots iegādāties 13 378 hektārus lauksaimniecības zemes.
Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 2032 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi, piebilst ZM.
Visvairāk aizdevumi piešķirti zemes iegādei Zemgalē - 159. Kurzemē piešķirti 146 aizdevumi, Vidzemē - 98; Latgalē - 68; bet Rīgas reģionā piešķirti 47 aizdevumi.
Apstiprināto aizdevumu summa ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro. Lielākoties - 366 no 518 apstiprinātajiem aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 55 tūkstošiem eiro, pieprasītākā aizdevuma summa ir līdz 35 tūkstošiem eiro.
Aizdevumu termiņi ir no 1,5 līdz 20 gadiem, bet vidējais aizdevuma termiņš ir 16,2 gadi.
"Aizdevumiem galvenokārt piesakās nelielas saimniecības - atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tās ir mikrosaimniecības," klāsta ministrijā. Tikai 15 saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz 10 un gada apgrozījums ir lielāks par diviem miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmas par mazo uzņēmumu.
Jau vēstīts, ka zemes kreditēšanas programma sāka darboties 2012.gada jūlijā. Kreditēšanu administrē "Lauku attīstības fonds" sadarbībā ar "Latvijas attīstības finanšu institūciju "Altum"". Programma darbosies līdz 2020.gada 31.janvārim, un tajā pieejami kopumā 30 miljoni eiro.
Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemes īpašnieki, kuri neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kuri ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.
Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomātās zemes platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
