Sekmīgai un sabalansētai Latvijas pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku jānostiprina vienota koordinācijas sistēma un sadarbība visaugstākajā līmenī. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka tikpat būtiski ir nodrošināt Klimata likuma sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentiem - Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnēm un Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam (NEKP).
Lai arī LDDK kopumā atbalsta Eiropas uzņemto kursu kļūt klimata neitrālai līdz 2050.gadam, darba devēji iebilst pret likumprojekta un 14.jūlijā Eiropas Komisijas publiskoto tiesību aktu priekšlikumu kopumu jeb "Fit for 55" tālāku virzību esošajā redakcijā. Prioritāri koordinētas sadarbības ietvaros jānodrošina zinātniski pamatots izvērtējums ekoloģiskai, ekonomiskai un sociālai ietekmei ar Eiropas zaļā kursa un klimata mērķu saistītajiem ES tiesību aktu projektiem, kā arī "Fit for 55" pakotni.
Kā veiksmīgu piemēru, pēc kura vadīties Latvijas "Zaļā kursa" un klimata mērķu sasniegšanā, nosakot galvenos kritērijus un aktivitātes, LDDK aicina izmantotu Euro ieviešanas projektu, kas ietvertu tādus elementus kā iesaiste, pielāgošanās stratēģija un plāns, ekspertu darba grupas, uzraudzības komiteja Ministru prezidenta vadībā, atbildības un pienākumi, zinātniskais izvērtējums, praktisks atbalsts transformācijai un sabiedrības informētība.
"Nodrošinot plašu visu iesaistīto pušu pārstāvniecību, nepieciešams precīzi definēt datos pamatotu rīcības plānu, kā sasniegt augstos Latvijas klimatneitralitātes mērķus. Īpaši būtiski iesaistīt tās nozare, kuras transformācija skars visvairāk, lai stratēģiski izsvērtā un sistēmiskā veidā vienotos par reāli īstenojamām darbībām," norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK uzsver, ka ciešā sadarbībā ar nozarēm, steidzami jāveic galveno Siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisiju emitētāju jomu izpēte transporta, lauksaimniecības, enerģētikas (ETS un ne-ETS), mājsaimniecību, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un zemes izmantošanas (ZIZIMM) sektoros. Tāpat jāturpina diskusijas ES līmenī par individuāliem valstu mērķiem.
Uzklausot darba devēju paustos priekšlikumus, Nacionālā enerģētikas un klimata padome 29.septembrī vienojās par organizatoriskās sistēmas izveidi, lai nodrošinātu koordinētu un saskaņotu pieeju turpmākajā lēmumu pieņemšanas procesā.