Uz jautājumu, kā patēriņu ietekmē no šā gada sākuma palielinātais akcīzes nodoklis degvielai, Stirāns atzīmēja, ka pašlaik tas līdzsvarojas ar degvielas cenas kritumu un zemā cena pašlaik arī ir pastūmusi valsti uz šāda veida lēmumiem.
"Proti, zemo cenu dēļ degvielas patēriņš ir pieaudzis, un attiecīgi akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts. Taču pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos pērn ir mīnuss. Turklāt es domāju, ka lielākā daļa no neizpildes ir tieši degvielas dēļ, jo budžets bija izveidots, balstoties uz 2014.gada skaitļiem. Degvielas cena savukārt 2015.gada laikā kritās par 20-30%, un attiecīgi PVN valsts iekasēja mazāk, jo ar šo nodokli tiek aplikta kopīgā cena – samazinoties cenai, samazinās PVN ieņēmumi. Ja mēs skatāmies no šāda skatu punkta, tad valsts vienkārši ir izlēmusi ieņēmumus gūt ar cita nodokļa palīdzību," atzina LDTA vadītājs.
Viņaprāt, tas nav pareizi. "Turklāt valsts pārstāvji par šo jautājumu principā nekomunicēja ar sabiedrību un nozari. Turklāt to var teikt ne tikai mūsu asociācija – par budžeta izstrādes gaitu šāds viedoklis ir teju visām nevalstiskajām organizācijām," piebilda Stirāns.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka degvielas tirgotāji nodokļus nenosaka. "Mēs tos iekasējam un tālāk pārskaitām valstij. Taču, kādēļ nodoklis tiek palielināts no valsts puses, netika un joprojām netiek skaidrots. Piemēram, kādēļ dīzeļdegvielai pie katra litra klāt ir viens eirocentrs, bet benzīnam un autogāzei – trīs eirocenti? Nekāda skaidrojuma nav un neizskatās, ka tas būtu sagaidāms. Mēs savukārt esam nonākuši peramo zēnu lomā, jo pārmetumus par cenām jau saņemam mēs. Gan mediji, gan patērētāji prasa mums, bet ko mēs varam atbildēt? Visi jau saprot, ka budžetā vajag vienkārši vairāk naudas, bet pamatojuma, kādēļ izmaiņas ir tieši tādas, mums nav," atzina asociācijas vadītājs.
Viņš norādīja, ka Latvijas lēmums palielināt degvielas akcīzes nodokli ir izjaucis līdzšinējo līdzsvaru starp Baltijas valstīm nodokļu jomā. "Protams, ka Latvijas lēmums izjauca līdzšinējo līdzsvaru. Šis gads ir sācies ar to, ka medijos un sociālajos medijos dominē temats – "Latvijā ir pati dārgākā degviela!". Jā, zināmā mērā tas ir nodokļu izmaiņu dēļ. Baltijas valstis ekonomiski ir ļoti cieši saistītas, tādēļ ir jābūt arī nodokļu sinhronizācijai. Turklāt patēriņa nodokļos tai ir jābūt noteikti. Ir vesela virkne iemeslu, kādēļ pašlaik degviela Igaunijā ir lētāka, un viens no tiem ir arī nodokļi, " teica Stirāns.
Pēc LDTA vadītāja teiktā, gada sākumā jau ir parādījušās indikācijas, ka pierobežas iedzīvotāji dodas pirkt degvielu uz Igauniju vai Lietuvu. "Baumu līmenī, jā. Ar konkrētiem skaitļiem tirgotāji dalīties nedrīkst, jo to aizliedz Konkurences likums, bet baumu līmenī par to tiek runāts. Te jau arī ir jautājums par to, ja mēs vieni paši palielinām nodokļus un ieņēmumus matemātiski izrēķinām "excel" tabulā, tad tas var arī nepiepildīties. Tiem, kuri dzīvo pierobežā, ir izvēle, kura paredz iespēju braukt pirkt degvielu uz kaimiņvalsti un maksāt nodokļus tur. Tas pats attiecas uz kravu pārvadātājiem. Līdz ar to "excel" tabulā izrēķinātais rezultāts var būt nepareizs, jo netika ņemts vērā faktors, ka daļa patērētāju degvielu var pirkt arī citur," sacīja Stirāns.
"Es domāju, ka ar laiku viss norimsies. Šādus lēmumus cilvēki pārsvarā pieņem emocionāli, par spīti. Kāds varbūt tā rīkosies visu gadu, kāds ar laiku pieradīs," viņš piebilda.
LDTA ir sabiedriska organizācija, kas Latvijā apvieno juridiskas un fiziskas personas, lai veicinātu degvielas un citu naftas produktu tirdzniecības attīstību, kā arī veiktu citu statūtos minētu kopīgo darbību.
