LDz gatavojas panākt valsts finansiālu atbalstu nozarei
Foto: DELFI

Satiksmes ministrija pēc divām nedēļām gatavojas publiskot indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna projektu, kurš paredz arī valsts finansiālu atbalstu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā, ceturtdien Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā informēja Satiksmes ministrijas pārstāvis Māris Riekstiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Plāns paredz slēgt daudzgadu līgumu starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) un valsti, kas paredz arī valsts finansiālu atbalstu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā. Vienlaikus plānots arī noteikt, ka infrastruktūra var tikt uzturēta arī bez valsts atbalsta, taču tikai tad, ja to var nodrošināt tirgus dalībnieki, kuri izmanto šo infrastruktūru. Piecu gadu laikā plānots noturēt infrastruktūras kvalitāti.

Plānots arī izvērtēt atsevišķu dzelzceļa līniju ekonomiskumu. Maz noslogotas esot līnijas no Daugavpils Lietuvas virzienā, kā arī līnija Igaunijas virzienā caur Valmieru. Neesot arī noslēpums, ka maz noslogota ir līnija no Krustpils Liepājas virzienā. Tās neatpelna sevi, tāpēc esot jāspriež, ko darīt. Tā kā LDz nevar finansēt to saglabāšanu, esot jālemj par to pastāvēšanu vai finansējumu no valsts līdzekļiem.

Riekstiņš skaidroja, ka būtiska ir arī infrastruktūras maksas maiņa, lai Latvijas tranzīta ceļš būtu konkurētspējīgāks, taču ātra reakcija bez valsts finansējuma neesot iespējama. Tiks prasīts finansējums infrastruktūras uzturēšanai vismaz 20 miljoni eiro gadā, kas atbilst LDz nomaksātā akcīzes nodokļa par izmantoto degvielu apjomam. Infrastruktūras izmantošanas maksas metodiku plānots izstrādāt līdz 2017. gada janvārim.

Plāns arī nosaka infrastruktūras attīstības prioritātes investīciju jomā, ieskicē rīcības stratēģiju ar kustībai pārtrauktām dzelzceļa līnijām, kā arī paredz galvenās aktivitātes, kuras būs iekļaujamas daudzgadu līgumā starp valsti un infrastruktūras pārvaldītāju.

LDz vadītājs Edvīns Bērziņš norādīja, ka indikatīvajā plānā arī esot jānosaka, ka uzņēmums nemaksā valstij par dividendēm, bet šo naudu iztērēt infrastruktūras vajadzībām. Kā kompromisa variantu viņš piedāvāja arī LDz izmantoto akcīzes nodokli samazināt un, līdzīgi kā lauksaimniecībā, degvielu iekrāsot.

Daudzgadu līguma slēgšana paredzēta arī valdības plānā, un to paredzēts apstiprināt valdībā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Daugavpils Igaunija Krustpils Latvijas dzelzceļš Liepāja Lietuva Māris Riekstiņš Satiksmes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form