Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") nedomā, ka Krievija līdz 2018. gadam pilnībā pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. To Ventspils mērs teica trešdien, 14. septembrī, preses konferencē.
Lai gan Krievijas maģistrālo naftas vadu uzņēmuma "Transneft" vadītājs Nikolajs Tokarevs, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, sacījis, ka Krievija līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām, Lembergs uzskata, ka naftas produktu tranzīts caur Baltijas ostām pāris gadu laikā neizsīks pilnībā. Vienlaikus viņš savā iknedēļas preses konferencē atzina, ka šo kravu samazinājums ir realitāte, ar ko Baltijas valstu ostām ir jārēķinās.
"Lēmums, ka Krievija attīstīs savas ostas un izbūvēs Primorskas ostu, caur kuru pārkraus no sākuma naftu un pēc tam naftas produktus, tika pieņemts pirms 20 gadiem, kad vēl prezidents Krievijā bija [Boriss] Jeļcins. Tas bija zināms, tāpēc mēs arī 90.gadu beigās pieņēmām lēmumu par [Ventspils] industrializāciju," norādīja Lembergs, skaidrojot, ka Ventspils tam sākusi gatavoties jau pirms 20 gadiem, līdz šim tipiskajā ostas pilsētā vairāk attīstot ražošanu.
Ja līdz šim Krievija attīstīja savu ostu jaudas un paralēli turpināja lielos apjomos eksportēt kravas caur Baltijas ostām, tad pašlaik situācija esot mainījusies. "Šobrīd, kad ir abpusēju sankciju politika un Krievijas ekonomika ir nobremzēta - tā ne tikai neaug, bet samazinās -, loģiski, ka kravu apgrozības pieauguma nav, bet ostu jaudas ir. Līdz ar to Krievija realizē to, ko jau pateica pirms 20 gadiem - noslogo savas ostas," skaidroja Lembergs.
Pēc Ventspils mēra domām, Latvijas gadījumā situāciju vēl pasliktinājis ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) lēmums neielaist Latvijā Krievijas dziedātājus viņu pausto izteikumu dēļ, tādējādi izsaucot Krievijas pretreakciju un pasliktinot starpvalstu attiecības un ekonomisko sadarbību. "Ja jāizvēlas starp Latviju un kādu citu, tad izvēlēsies kādu citu," par šī lēmuma sekām ir pārliecināts Lembergs.
Abpusējo Eiropas Savienības un Krievijas sankciju politikas sekas ir ekonomikas stagnācija, kas būtiski ietekmē kravu apjomus, norādīja Lembergs. Tomēr, pēc viņa domām, ir vēl arī citi ietekmējoši faktori. "Pirmo reizi mēs to izjutām ap 2000.gadu, kad Latvija pieņēma lēmumu iestāties NATO, – tad arī tika uzbūvēta Primorskas osta kā atbilde. Šobrīd ir pieņemts lēmums izvietot NATO karaspēku Latvijā. Skaidrs, ka Krievija uz to reaģē ne tikai kaut kādā aizsardzības jomā, par ko es neesmu lietas kursā, bet arī ekonomiski. Protams, neviens neteiks, ka tas ir kaut kādā veidā saistīts ar politiku, bet lielo tautsaimniecības lēmumu pieņemšana vienmēr ir politiski lēmumi," savu viedokli pauda Lembergs.
Vaicāts, kādas ir Ventspils ostas iespējas mazināt šī Krievijas lēmuma iespējamās negatīvās sekas, Lembergs norādīja, ka brīvostas spēkos nav ietekmēt ģeopolitiskos procesus un starpvalstu attiecības.
Arī par Ventspils ostas termināļu iespējām aizstāt Krievijas naftas produktu kravas ar citām kravām Lembergs ir skeptisks.
"Krievijas naftas produktu kravas, par kurām ir runa, aizstāt neviens nevar. Cik Baltkrievija pārstrādā un eksportē, tik tā arī pārstrādās un eksportēs, – lielas izmaiņas tur nav gaidāmas," sacīja Lembergs.
"Tāda ir tā nākotne, nekāda labā nav. Taču es nedomāju, ka būs tā, ka no 2018.gada te nebūs vispār naftas produktu. Es nezinu, kāpēc "Transneft" prezidents tādu paziņojumu izdarījis," atzina Lembergs. Vienlaikus viņš neizslēdz, ka šāds scenārijs varētu būt iespējams sankciju un politiska lēmuma rezultātā.
Jau vēstīts, ka Krievija līdz 2018. gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. To pirmdien, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, sacīja Krievijas maģistrālo naftas vadu uzņēmuma "Transneft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.
"Ja pērn tur [Baltijas valstīs] tika pārkrauti aptuveni deviņi miljoni tonnu naftas produktu, tad šajā gadā – pieci miljoni tonnu. Līdz 2018. gadam, tuvāko gadu laikā, mēs kravu plūsmu uz Baltijas valstu rajonu samazināsim līdz nullei. Krausim sav
"Atbilstoši no valdības saņemtajiem norādījumiem mēs pārorientējam kravu plūsmu no Baltijas valstu ostām – Ventspils un Rīgas - uz mūsu Baltijas jūras ostām – tās ir Ustjluga un Primorska, kā arī uz Novorosijsku," viņš paskaidroja.
