Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) cer piesaistīt vismaz deviņus projektus, kas atbilstu tā dēvētā zaļā koridora kritērijiem, atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Viņš norādīja, ka pašreiz konsultācijas ar LIAA par "zaļā koridora" principu piemērošanu birokrātijas un administratīvo procesu paātrināšanai augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem ir sākuši pieci uzņēmumi. Tostarp viens uzņēmums, kas uzrunāts Baltkrievijas kampaņas laikā, kurā LIAA aktīvi komunicēja ar Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri nestabilās politiskās situācijas dēļ apsvēra iespēju pārcelt uzņēmējdarbību uz citām valstīm.
Savukārt kopumā LIAA ir apzinājusi apmēram 70 investīciju projektu, kuriem varētu piemērot "zaļā koridora" principus.
Rožkalns uzsvēra, ka ar "zaļā koridora" ieceri LIAA vēlas paātrināt naudas ieplūšanu Latvijas ekonomikā, akcentējot tautsaimniecībai prioritārās nozares, kuras potenciāli varētu nest lielāko ieguldījumu gan ekonomikas konkurētspējas celšanā, gan jaunu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu attīstībā.
Viņš skaidroja, ka "zaļais koridors" paredz paātrināt visas administratīvās procedūras, kuras garākas par piecām dienām, samazinot tās uz pusi.
"Tas nozīmē, ka būvatļaujas, teritorijas plānošanas, kvalificētu darbinieku uzturēšanās atļaujas un daudzi citi valsts pārvaldes pakalpojumi tiks sniegti divas reizes ātrāk, nekā to paredz līdzšinējais regulējums," stāstīja Rožkalns, uzverot, ka šie nosacījumi attiecas gan uz Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, kuri vēlas realizēt investīciju projektus, gan arī uz ārvalstu investoriem.
Pēc viņa teiktā, jāņem vērā arī tas, ka šīs priekšrocības par saīsinātajiem terminiem dažādām administratīvām procedūrām attiecas tikai uz viedo specializāciju nozarēm - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bioekonomika, fotonika un viedie materiāli, biomedicīna un viedā enerģētika, kā arī uz Starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem.
"Prognozējam, ka pirmos pieteikumus varētu saņemt martā. "Zaļā koridora" iespējas kalpos arī kā katalizators tam, cik būtiski līdz šim administratīvās barjeras ietekmējušas investīciju projektu realizāciju. Līdz ar valsts pārvaldes digitalizāciju viens no mērķiem ir saīsināt valsts sniegto pakalpojumu termiņus un "zaļais koridors" investīciju piesaistes jomā varētu būt viens no pilotprojektiem," sacīja Rožkalns.
Investīciju projektam jāatbilst trim no četriem kritērijiem, rādītāju izpildi prognozējot trīs gadu periodā.
Pirmais kritērijs paredz plānoto investīciju apmēru piecu miljonu eiro apmērā, bet Rīgā - 10 miljonu eiro apmērā. Otrais kritērijs attiecas uz no jauna radītajām darba vietām, proti, no jauna jāizveido 75 darba vietas (Rīgā - 100 darba vietu) vai 50 jaunas darba vietas (Rīgā 75 darba vietas) ar vidējo darba samaksu, kurā Latvijas vidējā alga iepriekšējā kalendārajā gadā reizināta ar koeficientu 1,5 (Rīgā - Latvijas vidējā alga reiz divi).
Trešais kritērijs prasa eksporta apmēru triju miljonu eiro vērtībā (Rīgā - piecu miljonu eiro vērtībā) vai importa aizstāšanu 500 000 eiro vērtībā. Savukārt ceturtais kritērijs ir uzņēmuma ieguldījums pētniecībā un attīstībā, tostarp darbinieku apmācībās, kuram jābūt vismaz 250 000 eiro apmērā.
Lēmumu par statusa apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņems LIAA.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
