Finanšu ministrija (FM) ir spiesta atzīt, ka Eiropas Savienības (ES) fondu administrēšanas reforma ir neveiksmīga, atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
Lai finansējuma saņēmējiem atvieglotu projektu pieteikšanu un finansējuma saņemšanu, jaunajā ES fondu plānošanas periodā reorganizēta administrēšanas sistēma, kā rezultātā būs viena sadarbības iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Pret jauno sistēmu iebilst LIAA direktors, kurš, kā norāda FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, dažādos medijos regulāri maldina sabiedrību.
Ozols uzsvēra, ka FM nav vēlējusies sadzirdēt iebildumus, kā arī nav izpaudusi patiesos argumentus reformas veikšanai. "LIAA nav piekritusi līdz šim un nepiekrīt Eberharda argumentiem par labu vienai ieviešanas aģentūrai, jo viena institūcija, kurā vienlaikus apkalpos uzņēmējus, pašvaldības, skolas, slimnīcas, valsts iestādes un iedzīvotājus, nozīmē, ka pieaugs birokrātija. Tāpat pieaugs arī administratīvās izmaksas, jo ilgu laiku paralēli darbosies vecā un jaunā sistēma, kā arī tiks likvidēts desmit gadu laikā izveidotais vienas aģentūras princips uzņēmējiem," sacīja LIAA direktors.
Tāpat Ozols atzina, ka FM ir informēta par šiem iebildumiem pret plānoto ieviešanas modeli.
Savukārt FM arguments, ka uzņēmēji "slikti apgūst fondus", pēc Ozola teiktā, ir tieši saistīts ar faktu, ka FM ilgstoši kavējās piekrist uzņēmēju organizāciju lūgumam piešķirt valsts atbalstu iekārtu iegādei. "Būtībā FM kritizē pati sevi," uzskata LIAA vadītājs.
"Ar milzu novēlošanos, beidzoties 2007.-2013.gada plānošanas periodam, tikai 2014.gadā uzņēmējiem kļuva pieejams atbalsts iekārtu iegādei. Latvijas uzņēmējiem tika dots tikai viens sasteigts gads rūpnīcu projektēšanai, ēku celtniecībai, iekārtu iegādei un pilnai ražošanas uzsākšanai. Novēršot šo kavēšanos un, kā minēja Eberhards, "2014.gadā aizvietojot projektus", ir radīta amizanta situācija - līdz 2014.gada 31.decembrim LIAA tika uzdots izmaksāt finansējumu paātrinātā kārtā. Savukārt tagad, šķiet, piesolītās Eiropas naudas var nepietikt un tiek cerēts, ka uzņēmēji projektus paredzētajā apmērā nerealizēs. Vai arī par lieki uzņemtajām saistībām nāksies samaksāt no valsts budžeta, nevis ES," norādīja Ozols.
Jau ziņots, ka, pēc Eberharda teiktā, patlaban par centralizētas ES fondu vadības sistēmas darbību klaji negatīvi publiskajā telpā izsakās tikai LIAA direktors, lai gan Ozols ar savām bažām nav vērsies FM.
"Visos mediju rakstos Ozols biedē ar iespēju, ka reorganizācijas dēļ šogad uzņēmējiem finansējums ies secen. Te gan jāatzīmē, ka jau patlaban ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periods vairākās nozarēs ir veiksmīgi uzsākts un jau norit aktīvs darbs pie projektu īstenošanas, un jau ir pierādījies, ka jaunā administrēšanas sistēma veiksmīgi strādā. Tāpat atbalsta programmas izstrādā nozaru ministrijas, tātad LIAA gadījumā tā ir Ekonomikas ministrija (EM), līdz ar to tas, ka jaunā uzņēmējdarbības atbalsta programma vēl joprojām nav izstrādāta, ir pilnībā EM atbildība. Tam nav nekāda sakara ar jauno fondu administrēšanas sistēmu," teica Eberhards.
FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos norādīja tās sfēras, uz kurām EM un LIAA būtu vērtīgi koncentrēties. "LIAA neveicas ar ES fondu 2007.-2013.gada finansējuma ieguldīšanu. Iestādes gausā darba rezultātā joprojām pastāv risks, ka viss 2007.- 2013.gadā pieejamais finansējums netiks izmantots. LIAA un EM būtu nepieciešams savus resursus veltīt ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda programmu naudas nezaudēšanai, jo, kā redzams, 2014.gadā esam "izlīduši caur adatas aci" vien tāpēc, ka, sadarbojoties FM, Vides reģionālās attīstības ministrijai un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai izdevās nerealizētos EM un LIAA projektus aizvietot ar pilsētvides investīcijām, tādējādi nodrošinot, ka Latvija tomēr nezaudēja ES līdzfinansējumu," uzsvēra Eberhards.
