Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) turpmāko triju gadu laikā plāno piesaistīt ārējās tiešās investīcijas 432 miljonu eiro apmērā, teikts otrdien, 8. septembrī, valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019. gadam gala novērtējumu.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā ziņojumā norādīts, ka turpmākajos gados primārie izaicinājumi ārvalstu tiešo investīciju piesaistē ir saistīti ar kvalificēta darbaspēka pieejamību ar atbilstošām zināšanām un prasmēm informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā, metālapstrādē un mašīnbūvē, kā arī skandināvu valodu zināšanas.

"Lai veicinātu ārvalstu investoru piesaisti valstij, ir nepieciešams radīt pietiekami plašu instrumentu grozu, kas ārvalstu investoru piesaistē konkurētu ar citām valstīm. Viens no šādiem instrumentiem ir nepārtraukti pieejams atbalsts nodarbināto apmācībām komersantiem jeb ieguldījumiem cilvēkkapitāla attīstībā," norādīts ziņojumā.

Lai attīstītu jaunu ražotņu, loģistikas centru, noliktavu un izplatīšanas biznesu Latvijā, pēc EM paustā, nepieciešams uzlabot komersantiem pieejamās infrastruktūras kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz vietējas un reģionālas nozīmes ceļu un pašvaldību ielu stāvokli.

"Infrastruktūras attīstībā jomā primārais nosacījums kvalitatīva piedāvājuma veidošanai, būtu jāņem vērā arī darba spēka pieejamības aspekts, jo jau uz doto brīdi atsevišķos Latvijas reģionos ir novērojama situācija, kad neskatoties uz industriālo telpu pieejamību, cilvēku mobilitātes aspekts, liedz attiecīgajām teritorijām piesaistīt darba spēku, līdz ar to pēc būtības varam runāt arvien vairāk par to, ka darba ņēmēju diktāts nosaka infrastruktūras atrašanās vietu un attīstības perspektīvas," norāda EM.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu ienākošo ārvalstu investīciju apkalpošanu, EM ieskatā, arvien būtiskāku lomu iegūst finanšu sektors un ar to saistītie izaicinājumi, kas būtiski ietekmē investīciju projektu īstenošanu un samazina Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Kā vēl viens ierobežojošais faktors minēts ES struktūrfondu līdzekļu un valsts atbalsta instrumentu nepietiekama pieejamība salīdzinājumā ar tādām valstīm kā Lietuva, Slovākija, Čehija, kur tiek sniegts atbalsts ieguldījumiem būvniecībā, rekonstrukcijā un ilgtermiņa aktīvos.

"Vērtējot citu Baltijas jūras reģiona valstu piedāvājumus, viens no būtiskākajiem trūkumiem Latvijas piedāvājumā ārvalstu investoriem, ir konkurētspējīga atbalsta instrumentu trūkums, kas paredzētu atbalsta sniegšanu granta maksājuma veidā, ņemot vērā jaunradīto darba vietu skaitu, investīciju apmēru un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā," norāda EM.

Attiecībā uz vēlamo ārvalstu investoru profilu, EM rosina fokusēties uz tādu klientu piesaisti, kurus raksturo stabils finanšu stāvoklis, tas ir bāzēts ES, NATO un OECD dalībvalstīs un tam nav identificēti reputācijas riski līdzšinējā darbībā.

EM rosina investīciju projektu kvalitāti vērtēt pēc sekojošiem kritērijiem - uzņēmuma finanšu stāvoklis, uzņēmuma īpašnieku reputācija, vai projekts skar ES investīciju izvērtēšanas mehānismā minētos sektorus, vai projekts skar Nacionālās drošības likumā noteiktos sektorus, kā arī jāņem vērā projekta ietekme uz vidi, veselību un sabiedrību.

Lai virzītos uz vīzijas sasniegšanu, LIAA izvirzījusi skaidri definētu, izmērāmu mērķi, proti, laika periodā no 2020. līdz 2023. gadam piesaistītas ārējās tiešās investīcijas sasniegs vismaz 432 miljonus eiro, kopumā radot vismaz 4500 darbavietu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!