Līdz ar Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem Imigrācijas likumā tiek saglabātas iespējas piesaistīt investorus no Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstīm (OECD), kuri vēlas pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju no Krievijas vai Baltkrievijas. Par šādu iespēju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) interesējušies aptuveni 30 uzņēmumi.
"Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, LIAA ir apturējusi savu pārstāvniecību darbu Krievijā un Baltkrievijā, tāpat kā visus uzsāktos sadarbības projektus ar šīm valstīm. Tomēr redzam, ka daudzi Rietumvalstu uzņēmumi vēlas saglabāt savu pārstāvniecību šajā reģionā un meklē iespējas kā pārcelt uzņēmumus uz citām valstīm. Šobrīd strādājam ar vairākiem lieliem investoriem, kuri apsver iespēju Latvijā izveidot savas pārstāvniecības. Atsevišķos gadījumos runa ir pat par uzņēmumiem ar 500 darbiniekiem. Īstenojot šos projektus, Latvijā tiks izveidotas vairāk nekā 2500 jaunas, labi apmaksātas darba vietas," informē LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Saskaņā ar pieņemtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, saņemot atzinumu no Valsts drošības dienesta, arī turpmāk varēs izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz konkrēto speciālistu vai vadītāju nodarbinātību uzņēmumā, kurā vismaz 51 procents kapitāla ir OECD dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kontrolē. Papildus tiks vērtēta arī ienākošo uzņēmumu eksporta struktūra un nozare, kuru pārstāv uzņēmums, uzsvaru liekot uz viedo specializāciju uzņēmumiem, kuri spēs dot nozīmīgu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai.
Saeimas pieņemtais regulējums saglabā iespējas aktīvi strādāt pie investīciju piesaistes, kuras šobrīd Latvijai ir īpaši nozīmīgas, ņemot vērā kara izraisītos satricinājumus ekonomikā un Latvijas bankas prognozēm par ekonomiskās attīstības tempa samazināšanos, norāda LIAA.
Līdz ar ekonomisko attiecību saraušanu ar Krieviju un Baltkrieviju jauni biznesa ideju un investīciju piesaistes mērķa tirgi būs jāmeklē arī jaunuzņēmumu kopienai, jo līdz šim aptuveni 80% no izsniegtajām jaunuzņēmumu vīzām jeb termiņuzturēšanās atļaujām bija Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. "Latvijā ir izveidota viena no labākajām jaunuzņēmumu atbalsta sistēmām Eiropā un kopš 2018. gada esam piesaistījuši 165 jaunos uzņēmumus ar inovatīvām biznesa idejām, bet 25 idejas vēl ir vērtēšanas stadijā. Šobrīd strādājam pie pārorientācijas, lai jaunuzņēmumu ienākšana Latvijā neapsīktu. Turpmāk vairāk uzrunāsim jaunuzņēmumu dibinātājus no Dienvidaustrumāzijas, Dienvidamerikas, Balkānu valstīm, kā arī no tādām ekonomiski attīstītām valstīm kā Lielbritānija, Dienvidkoreja un Japāna. Vērtēsim arī atsevišķu Āfrikas valstu potenciālu," saka LIAA Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja Anna Elsa Karika, piebilstot, ka darbā pie inovatīvo biznesa ideju piesaistes tiks iesaistītas arī LIAA ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības 18 valstīs, izvirzot konkrētas prioritātes dažādiem reģioniem.
Investīciju piesaistes jomā LIAA prioritāri strādā ar tā sauktajiem "Zaļā koridora" investīciju projektiem, kuri aptver tādas nozares kā bioekonomika, viedie materiāli un fotonika, viedā mobilitāte, biomedicīna, IKT un starptautiskie biznesa pakalpojumu centri. Šiem investīciju projektiem tiek samazināti administratīvie šķēršļi, paātrinot to virzību. "Zaļā koridora" iniciatīva investīcijās gada laikā ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 100 miljonus eiro un radīt 600 jaunas darbavietas.
Kopumā 2021. gadā LIAA sniedza atbalstu 32 investīciju projektu uzsākšanai. Realizējoties šiem projektiem, Latvijas tautsaimniecībā investēto līdzekļu apmērs sasniegs 643 miljonus eiro, kā arī tiks izveidotas 2650 jaunas darba vietas, lēš aģentūrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
