Valsts AS "Starptautiskās lidostas "Rīga"" pasažieru termināļa paplašināšanas 5.kārtas pirmo daļu plānots pabeigt līdz augusta beigām, bet, īstenot visu projektu, lidostai paveras jaunu tālo lidojumu iespējas, sarunā ar portālu "Delfi" stāsta lidostas "Rīga" Stratēģiskās attīstības vienības vadītājs Artūrs Kokars.
Lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas projekts tika sākts pērn septembrī. Tas ir sadalīts divās daļās un pašlaik tiek īstenota 5.kārtas pirmā daļa - jaunas piestātnes ēkas būvniecība, kas ir saistīta ar pamatkonstrukciju izbūvi, un galerijas daļas nodošanu pasažieru lietošanai.
"Tiks izbūvētas jaunas telpas ārpus Šengenas zonas pasažieriem, trīs jauni iekāpšanas sektori, paplašinātas komercplatības," stāsta Kokars. Galerija lietotājiem tiks nodota šā gada augusta beigās.
Savukārt 5.kārta kopumā nozīmē to, ka tiks izbūvēti 19 jauni izlidošanas sektori, paplašinātas komercplatības, paredzēts arī paplašināt iespēju veikt tranzītpasažieru drošības kontroles, un izbūvēt jaunas tehnoloģiskās telpas.
Tāpat tiek plānots, ka jaunajā piestātnē tiks izbūvēti trīs jauni gaisu kuģu kustīgie tilti - tas nozīmē, ka pasažieriem nav jādodas uz autobusu pēc izkāpšanas, bet lidmašīna apstājas pie piestātnes un pasažieri caur pārvietojamu tuneli uzreiz nonāk terminālī. Divi no tiltiem spēs uzņemt lielās lidmašīnas, piemēram, "Boeing 747","Boeing 777", "Airbus A330".
"Šādi tilti ir nepieciešami, jo pašlaik lidosta runā ar saviem partneriem par jaunu tālo lidojumu atvēršanas iespējamību. Zināmas iestrādes ir "airBaltic", sarunas notiek arī ar citām kompānijām. Komforta līmenis, kas tiek prasīts šādu reisu apkalpošanai, noteikti ir augstāks nekā mēs pašlaik spējam piedāvāt," norāda Kokars.
Līdz ar jauno piestātni samazināsies arī savienojuma laiks starp transfēra lidojumiem.
Vaicājot, kādas kompānijas lidosta līdz ar jauno Ziemeļu piestātnes projekta pabeigšanu varētu piesaistīt, Kokars min, ka jaunu kompāniju piesaistē veiksmīgs piemērs ir "Uzbekistan Airways", kas lido no Taškentas uz Rīgu un tālāk uz Ņujorku. Vēl esot iestrādes ar "Turkmenistan Airlines", kas vērtē lidostu "Rīga" kā tranzīta iespēju lidojumiem uz Kanādu, kā arī ir iestrādes lidojumiem uz Āziju, un arī Āzijas kompānijas vērtē Rīgu.
"Jāsaprot, ka šādas kompānijas nenāks lidostā, kura kaut ko sola nākotnē. Aviopārvadājumu tirgū ir tik liela konkurence, ka lidostā ir jābūt gatavai infrastruktūrai un tad ir jāsāk mārketinga kampaņas, lai piesaistītu jaunas aviokompānijas," uzsver Kokars.
Pēc viņa teiktā, pašlaik 5.kārtas pirmajā posmā gandrīz visi darbi ir pabeigti - ir pabeigtas visas nesošās konstrukcijas, bet apdares darbi, fasādes darbi tiek veikti saskaņā ar grafiku.
"Kopumā 5.kārtas pirmais posms lidostai būs izmaksājusi ap 16,5 miljoniem eiro, no kā lielākā daļa jau ir apgūta," saka Kokars. Savukārt visas piestātnes ēkas celtniecību varētu pabeigt līdz 2016.gada nogalei.
"Otrās daļas darbu sākums ir atkarīgs no sagatavošanās darbiem, bet orientējoši tas varētu būt šā gada beigās," min Kokars. Precīzas izmaksas pagaidām tiek rēķinātas, taču lidosta esot gana pozitīvi noskaņota, ka iekļausies iepriekš noteiktajās budžeta robežās - 5-8 miljonos eiro.
Jāatgādina, ka esošā pasažieru termināļa infrastruktūra ir paredzēta 3,5 miljoniem pasažieru, savukārt lidosta "Rīga" pašlaik apkalpo ap 4,8 miljoniem pasažieru gadā, un turpmākajos gados tiek prognozēts mērens pasažieru skaita pieaugums. "Pašlaik pasažieri tiek apkalpoti uz komforta līmeņa rēķina," skaidro Kokars.
Īstenojot lidostas attīstības 5.kārtu, lidostai būs iespējams apkalpot līdz sešiem miljoniem pasažieru gadā. Īpašs ieguvums tas būs kompānijām, kurām ir tranzīta, transfēra pasažieri.
"Mēs ceram, ka, paplašinot lidostu, šis tirgus segments (tranzīta, transfēra pasažieri) kļūst stabilāks un pieaugs. Kopumā tas uzlabos servisa līmeni arī pārējiem pasažieriem - būs ātrāka apkalpošana, plašākas komercplatības," klāsta Kokars.
Runājot par termināli kā kompleksu, viņš skaidro, ka 5.kārta ir tikai viens no termināļa attīstības elementiem. Lai kopumā uzlabotu lidostas kapacitāti, ir jāpaplašina pasažieru reģistrācijas zāle, kā arī jāveic bagāžas apstrādes telpu paplašināšana un drošības kontroles caurlaidības palielināšana. Pie šiem būvdarbiem varētu sākt strādāt pēc tam, kad pabeigta 5.kārta - 2016.gada nogalē.
"Lielā mērā šie plāni atkarīgi no pasažieru pieauguma prognozēm - kā tās realizēsies," piebilst Kokars.
Sešus miljonus apkalpoto pasažieru gadā lidosta neplānojot sasniegt ne 2016., ne 2017.gadā. "Projekts ir orientēts uz lidostas attīstību, bet, lai sasniegtu sešus miljonu pasažieru apgrozījumu, mums ir jārisina arī pārējās infrastruktūras pieejamība un servisa kvalitāte," viņš atzīst.
5.kārtas projekts tiek īstenots bez ES fondu līdzfinansējuma - pirmajai kārtai piesaistīti kredītlīdzekļi, kā arī lidostas līdzekļi, un arī otrā projekta kārta tiks finansēta vai nu no pašu līdzekļiem, vai sadarbībā ar finanšu institūcijām.
Ziemeļu piestātnes projekta būvdarbus veic SIA "Skonto būve", būvuzraudzību nodrošina pilnsabiedrība "Būvalts P.M.G.", bet projekta autori ir SIA "Arhis Arhitekti".
