Līdz augusta beigām Latvijā reģistrēti 1383 sankciju pārkāpumi
Foto: TASS/Scanpix/LETA

Kopš marta beigām, kad Eiropas Komisija (EK) sāka apkopot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu datus par sankciju pārkāpumiem, līdz augusta beigām Latvijā noraidītas 2349 kravas un reģistrēti 1383 sankciju pārkāpumi, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz 31. jūlijam Latvijā bija konstatēti 1238 iespējami sankciju pārkāpumi.

Galvenās pārkāpumu tendences augustā nav mainījušās, norāda VID pārstāvji. Visvairāk pārkāpumu konstatēts par plastmasas izstrādājumu, ķīmisko vielu un dažādu instrumentu, kas paredzēti materiālu apstrādei, kā arī laboratorijas iekārtu izvešanu no Latvijas.

Virzienā uz Latviju pārkāpumu incidentos iesaistītas dažādas kravas, piemēram, transportlīdzekļi un to rezerves daļas, kokapstrādes materiāli, papīrs un plastmasas izstrādājumi, grila kokogles un degvīns.

VID pārstāvji atgādina, ka ES sankcijas, kas noteiktas konkrētu preču importam un eksportam no/uz Krieviju un Baltkrieviju, ir jāievēro ne tikai uzņēmumiem, bet arī fiziskajām personām. Veicot robežas šķērsotāju personīgās bagāžas un transportlīdzekļu muitas kontroli, pārsvarā konstatēti pārkāpumi saistībā ar sankcionēto preču - alkohola (no Krievijas), degvielas (no Baltkrievijas) un cigarešu (no Baltkrievijas rūpnīcām, uz kurām attiecas sankcijas) - ievešanu.

Uz jautājumu, vai un kā VID pārbauda akmeņogļu kravu izcelsmi, jo ogļu imports no Krievijas ir aizliegts, VID pārstāvji skaidroja, ka, lai pārliecinātos, ka nav pārvietotas vai importētas Krievijas izcelsmes akmeņogles, muita var pieprasīt iesniegt papildu informāciju un dokumentārus pierādījumus.

Tāpat VID pārstāvji informēja, ka ogles pārsvarā tiek pārvietotas, izmatojot dzelzceļa pārvadājumus, un tie tiek veikti saskaņā ar dažādiem starpvalstu līgumiem, līdz ar to ir precīzi atrunāti pavadzīmju aizpildīšanas nosacījumi, tostarp norādāmie nosūtītāja dati, nosūtītāja dzelzceļa stacijas dati, pārvadātāja dati, robežšķērsošanas staciju dati un cita informācija.

Ņemot vērā šos apstākļus, praksē būtu grūti šajos pārvadājumos viltot pavadzīmes tādā veidā, lai uzdotu no Krievijas vestas ogles par tādām, kas tiek vestas, piemēram, no Kazahstānas, norāda VID pārstāvji.

Lai papildus pārliecinātos par preču izcelsmi, muita ir tiesīga pieprasīt jebkādu informāciju, kas apliecina preču izcelsmi, tostarp informāciju par ogļu ieguves vietu, piebilst VID pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.