Nozares koplīgumu, kā precizē Ugaine, atbalsta 211 būvniecības uzņēmumi ar 641 miljonu eiro lielu kopējo apgrozījumu, taču, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījuma apjomu 713 miljonu eiro.
"Neticami īsā termiņā – nepilnu divu mēnešu laikā – ir izdevies savākt lielāko daļu ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma. Tas apliecina lielu uzņēmēju pieprasījumu pēc jauna domāšanas modeļa un vēlmes veidot godīgā konkurencē balstītu nozares attīstību," atzīst LBP vadītāja Baiba Fromane.
Fromane pauž, ka šobrīd līdz mērķa sasniegšanai šķir vien 10%, tāpēc LBP vadītāja aicina vēl neizlēmušos uzņēmumus pievienoties koplīgumam un spert soli pretī "sakārtotākai un kvalitatīvākai nozarei jau pavisam tuvā nākotnē".
Uzņēmumi, kuri atbalstīs ģenerālvienošanos, tās noslēgšanas gadījumā saņems 50% atlaidi no ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevas, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos.
Saeima ir konceptuāli atbalstījusi iespēju vienoties par mazāku piemaksu attiecībā uz virsstundu darbu, ja ar nozares koplīgumu tiek būtiski celta minimālā alga attiecībā pret valstī noteikto.
Jau vēstīts, ka šā gada 27. martā LBP ar būvniecības nozares darba devēju organizācijām un arodbiedrībām vienojusies par konceptuālu atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai.
Tāpat ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzinis, ka "ģenerālvienošanās noslēgšana starp Latvijas būvniecības nozari un arodbiedrību būtiski samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru šajā nozarē".
"Vienlaikus, tas būs atbalsts godīgi strādājošiem uzņēmumiem, jo tādējādi samazināsies priekšrocības uzņēmumiem, kas agrāk maksāja aplokšņu algas – viņi zaudēs savu nelegāli iegūto konkurences priekšrocību," atzīmēja Vējonis.
Ģenerālvienošanās mērķis ir apkarot ēnu ekonomiku, nosakot visiem nozares dalībniekiem vienādus darbības principus. Tādējādi nozares ietvaros visiem darbiniekiem būs noteikts augstāks minimālais atalgojums nekā valstī kopumā.
