Lielākais sekmīgo ES fondu projektu skaits ir vidējās pašvaldībās; mazākais - republikas pilsētās
Foto: DELFI

No kopumā 2610 pašvaldību sagatavotajiem un iesniegtajiem Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu pieteikumiem nesekmīgi bijuši 1122 projekti, un mazākais sekmīgo projektu skaits ir bijis republikas pilsētu grupās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šādi dati uzrādīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā par Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, kur ministrija atskaitās arī par reformas ietekmi uz ES fondu apguvi 2007.-2013.gada plānošanas periodā.

Visvairāk pieteikumu iesniegušas lielās pašvaldības - 1100, kas ir 42,1% no visiem pieteikumiem, otrajā vietā ir vidējās pašvaldības ar 757 pieteikumiem, mazās pašvaldības iesniegušas 417 pieteikumus, bet republikas pilsētas - 336 pieteikumus.

Par kvalitatīvi sagatavotiem pašvaldību projektiem uzskatāmi tādi, kuru statuss ir apstiprināts, noslēgts līgums vai projekts ir pabeigts. Par šādiem var uzskatīt 1470 projektus, no kuriem 588 ir sagatavojušas lielās pašvaldības, šīm pašvaldībām šajā periodā bijuši arī 505 nesekmīgi projekti. Tie ir projekti, kuri ir atsaukti, noraidīti vai pārtraukti.

VARAM secinājusi, ka sekmīgo un nesekmīgo projektu skaits katrā no pašvaldību grupām ir atkarīgs no kopumā pieteikto projektu skaita. Jo lielāku pieteikumu skaitu pašvaldība iesniedz, jo lielāks ir gan sekmīgo projektu, gan nesekmīgo projektu skaits.

Analizējot sekmīgo projektu pieteikumu skaitu uz 1000 konkrētās pašvaldību grupas iedzīvotājiem, VARAM secinājusi, ka lielākais sekmīgo projektu skaits ir vidējo novadu pašvaldībām - 2,2 projekti, bet mazākais - republikas pilsētu pašvaldībām - 0,2 projekti uz 1000 iedzīvotājiem.

Lielāko kvalitatīvi sagatavoto projektu īpatsvaru veido tieši republikas pilsētu pašvaldības, kurām par sekmīgiem var uzskatīt 67,5% pieteikumus no kopējā republikas pilsētu iesniegto projektu pieteikumu skaita, kamēr mazo novadu pašvaldībām tie ir 60,7%, vidējo novadu pašvaldībām - 53,9% un lielo novadu pašvaldībām - 53,8% pieteikumu.

No kopējā pašvaldībām izmaksātā finansējuma lielāko finansējumu saņēmušas republikas 200,2 miljonus latu jeb 47% apmērā no kopējā pašvaldībām izmaksātā finansējuma apjoma un lielo novadu pašvaldības - 139,5 miljonus latu jeb finansējumu 33% apmērā. Vidējo novadu pašvaldības saņēmušas 62 miljonus latu jeb 15% un mazo novadu pašvaldības - 22,64 miljonus latu jeb 5%.

Tomēr republikas pilsētas ir saņēmušas lielāko finansējuma apjomu, neskatoties uz to, ka iesniegušas mazāko pieteikumu skaitu, kas nozīmē, ka republikas pilsētu pieteiktie projekti ir bijuši finansiāli ietilpīgāki nekā pārējo pašvaldību grupu projekti. Izvērtējot izmaksāto finansējumu uz vienu iedzīvotāju, var secināt, ka lielāko finansējumu saņēmušas vidējo novadu pašvaldības - 342 latus, bet mazāko finansējumu saņēmušas mazo novadu pašvaldības - 96 latus.

Kopumā ES izmaksātais finansējums šajā plānošanas periodā laikā līdz 2012.gada 6.novembrim bijis 2,07 miljardi latu, no tiem pašvaldībām kā projektu īstenotājām izmaksātais finansējums ir 424,45 miljoni latu jeb 20,4% no kopējā izmaksātā finansējuma apjoma.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form