"Ergo" apdrošināšanas sabiedrību Baltijā valdes loceklis Deniss Sazonovs norādīja, ka RSK nozīmīgākā vērtība bija lielais juridisko un fizisko personu loks, kas apdrošināja savu veselību. Šī iemesla dēļ attiecīgās RSK biznesa daļas pārņemšana viennozīmīgi ir liels izaicinājums jebkuram apdrošināšanas tirgus spēlētājam.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lēmums par RSK likvidāciju tika pieņemts tieši, pamatojoties uz uzņēmuma neveiksmīgo finansiālo darbību, tāpēc patlaban nav pamata uzskatīt, ka iespējamās pārņemšanas rezultātā iegūtā RSK tirgus daļa, kas kopumā veido aptuveni 13% no veselības apdrošināšanas tirgus, atsvērtu investīcijas biznesa sakārtošanā, kā arī attaisnotu riskus šādam solim.
"Protams, kā iepriekš, tā arī patlaban tirgū novērojamie "cenu kari" apdrošinātāju vidū norāda, ka tirgus daļas saglabāšana un palielināšana ir viens no pamata uzstādījumiem," sacīja Sazanovs, atzīstot, ka arī atsevišķi tirgus spēlētāji jau norādījuši, ka būtu ieinteresēti pārņemt RSK tirgus daļu.
Sazanovs paredz, ka līdz ar RSK likvidēšanu apdrošināšanas tirgū prognozējamas korekcijas un RSK tirgus daļas pārdale ir tikai laika jautājums. Arī "Ergo Latvija dzīvība" ir ieinteresēta paplašināt klientu loku, atzina Sazonovs.
AAS "Balta" klientu stratēģijas un mārketinga direktors Valters Kaže atturīgi komentēja iespēju pārņemt kādu RSK biznesa daļu, vien norādīja, ka "Balta" vienmēr izskata dažādas sava biznesa paplašināšanas iespējas.
Savukārt AAS "BTA" Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece uzsvēra, ka pēc RSK likvidēšanas vienīgā niša, kas varētu interesēt citas apdrošināšanas sabiedrības, ir tieši privātpersonu apdrošināšana.
"Būtu tikai loģiski pieņemt, ka pārējie apdrošinātāji to vēlētos sadalīt, taču ir jāņem vērā Latvijas situācija. Šī brīža nenoteiktība veselības nozarē un valdības lēmumu neprognozējamība apdrošinātājiem neļauj adekvāti izvērtēt un noteikt šī riska cenu, tāpēc par privātpersonu veselības apdrošināšanu šobrīd runāt ir pāragri," domā Priedniece.
"BTA" ieinteresētība RSK biznesā būšot atkarīga no piedāvājuma nosacījumiem un cenas.
RSK likvidācijas plāns tiks sagatavots aptuveni mēneša laikā, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Jansons.
Jansons norādīja, ka RSK vadība darbu pie likvidācijas plāna sagatavošanas ir jau sākusi, bet pats likvidācijas process ilgs līdz brīdim, kad būs segtas visas saistības un pārdota visa uzņēmumam piederošā manta.
"Provizoriski [vērtējot], likvidācija varētu ilgt līdz gadam," sacīja Jansons.
Viņš solīja, ka arī pēc Rīgas domes lēmuma par uzņēmuma likvidēšanu RSK pildīs uzņemtās saistības gan pret līgumiestādēm, gan klientiem, ar kuriem noslēgti apdrošināšanas līgumi.
Savukārt ēka Lāčplēša ielā 38, kurā atrodas RSK centrālais birojs, tikšot atsavināta publiskas izsoles ceļā, vai arī akcionārs - Rīgas dome - var nolemt to atsavināt par labu kādai akcionāra kapitālsabiedrībai. Pašvaldības pieņemtais lēmums par RSK likvidāciju nozīmē to, ka īpašums Lāčplēša ielā 38 tiks pārdots.
Kā ziņots, Rīgas dome, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izvirzītajām prasībām, nolēma izbeigt RSK darbību un sākt tās likvidāciju.
FKTK vēstulē domei norādīts, ka komisija piekrīt sagatavotajam domes lēmumprojektam, bet lēmumu par atļauju likvidācijai FKTK pieņems pēc vairāku dokumentu - likvidācijas procesa plāna un citu - saņemšanas no pašvaldības.
FKTK padome pieņēmusi lēmumu apturēt visas RSK izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai līdz nākamā gada 31.janvārim. FKTK šādu lēmumu pamatoja ar apdrošināto personu interešu aizsardzību.
Saskaņā ar šo lēmumu RSK ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, taču kompānija turpina pildīt līdz šī lēmuma pieņemšanai noslēgto apdrošināšanas līgumu saistības.
Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka RSK vadība un akcionārs Rīgas dome nespēja veikt savlaicīgus pasākumus, lai nodrošinātu apdrošināšanas kompānijas darbību atbilstoši "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma" prasībām, skaidro FKTK.
FKTK padome uzdeva par tiesisku pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz šā gada 31.janvārim nodrošināt maksātspējas prasības izpildi un tehnisko rezervju segumu pilnā apmērā ar aktīviem atbilstoši "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma" prasībām.