DB analizējis LAD administrētos Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) tiešos un pārējos maksājumus, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumus, Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) maksājumus un valsts subsīdijas, kas izmaksāti no 2010. gada janvāra līdz šā gada septembra beigām.
Lielāko valsts atbalstu subsīdiju veidā saņēmuši biodegvielas ražotāji: SIA "Bio-Venta" – 20 miljonus latu, SIA "Jaunpagasts Plus" – 11,5 miljonus latu, bet SIA "Mežrozīte" – 5,8 miljonus latu. Patlaban atbalsta sistēma biodegvielas ražotājiem ir beigusies, kopumā četru gadu laikā izmaksāti 67,3 miljoni latu.
"Jaunpagasts plus" valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme uzskata, ka valsts atbalsta piešķiršana biodegvielas ražotājiem būtu jāturpina, jo augsto izejvielu cenu dēļ galaprodukts ir dārgs. Šobrīd jau iesniegti priekšlikumi Ekonomikas ministrijā, un tas šobrīd nozarē ir aktuālākais jautājums, paudusi Ulme.
Ar līdzšinējo atbalsta sadali gan nav apmierināti lauksaimnieki, kuri iesnieguši grozījumus Biodegvielas likumā ar prasību pārskatīt valsts finansējumu biodegvielas industrijai. Kā iepriekš norādīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, grozījumu mērķis ir novērst nevienlīdzību valsts atbalsta sadalē. "Jautājums par samērīgu atbalstu visiem biodegvielas ražošanas ķēdē iesaistītajiem posmiem ir aktuāls jau vairākus gadus. Mērķis ir panākt, lai visa ķēde būtu sakārtota un saprotama. Lai nav tā, ka atbalsta tikai ražotājus, bet pārējie – zemnieki, kas rapšus audzē, un kooperatīvi, kas to pārdod, – tiek aizmirsti. Otrā svarīga lieta – ja reiz tiek saņemts atbalsts, jābūt pārliecībai, kur saražoto produkciju likt un kā veicināt tās patēriņu. Gribam panākt, lai atbalsta saņēmējs būtu samaksājis ražotājam par izejvielu piegādi, nevis audzētu parādus un tikmēr saņemtu atbalstu no valsts," norādījis Jansons.
ES atbalsta un valsts subsīdiju saraksta līderos iekļuvušas arī SIA "Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība" ar 3 miljoniem latu, valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" ar 2,5 miljoniem latu, kā arī atsevišķas ražotāju grupas un biedrības. Subsīdiju saņēmēju saraksta augšgalā ierindojies arī olu ražošanas uzņēmums AS "Balticovo", kam valsts šogad piešķīra atbalstu, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies salmonellu radīto zaudējumu dēļ. Gada sākumā salmonellu dēļ AS "Balticovo" nācās izkaut 295 tūkstošus putnu, kas ietekmēja pat eksporta apjomus. Valdība uzņēmumam naudu piešķīra no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, par katru dējējvistas iznīcināšanu paredzot kompensācija 2,1 miljona latu apmērā.
No lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem vislielāko atbalstu saņēmušas saimniecības, kas apsaimnieko lielas platības. Topa augšgalā ir SIA "Artis JP", SIA "Uzvara–lauks", SIA "Pampāļi", SIA "Dobele Agra S.I.A.", AS "Agrofirma Tērvete", SIA "Agrolats" un citi, kas, pēc ikgadējā Dienas Biznesa veidotā Lauksaimnieku Top 100, ir arī lielākie graudaugu audzētāji.
Komentējot ES platībmaksājumus, SIA Lielvircava Agro valdes priekšsēdētājs Uldis Antīpins uzskata, ka visiem ES dalībvalstu zemniekiem jāsaņem vienādi maksājumi, vai nav jāsaņem vispār nekas. "Mēs produkciju realizējam vienā tirgū, un cenas visiem ir vienādas, kāpēc lai pašizmaksa būtu atšķirīga? Vai nu visiem maksā vienādi, vai neko. Drīzāk teiktu – neko, jo mums jau nebūs problēmu," paudis Antīpins.
Arī bijušais Zemnieku saeimas vadītājs, z/s "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss iepriekš norādīja – ja ES spētu vienoties par šādu modeli, Latvijas lauksaimniecība tikai iegūtu. "Subsīdijas, ko saņemam, nekad 100% apjomā nepaliks pie lauksaimnieka, tās kapitalizējas caur zemes cenām, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenām. Jo vairāk naudas nozarē ienāk, jo vairāk naudas no nozares aiziet. Pie noteikumu maiņas ir risks šo balansu izjaukt un, kāda veidosies jaunā matemātika, to jau neviens nezina. Tāpēc koncentrēties un paziņot, ka subsīdijas ir tās, kas noteiks Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju, ir aplami. Zināšanas ir tā bāze un pamats, kas noteiks, vai Latvijas lauksaimniecība būs konkurētspējīga vai nebūs," skaidrojis Bruss.
1,5 miljonu latu liels atbalsts ticis arī biogāzes projekta īstenotājam SIA "Bio Ziedi", kam piederošā vairāk nekā četru miljonu latu vērtā biogāzes ražotne oficiāli tika atklāta šā gada sākumā. Pēc SIA "Bio Ziedi" aplēsēm, kopumā tā varētu būt Baltijā lielākā lauksaimniecības biogāzes ražotne. Projekta īstenotāji nedomā apstāties pie sasniegtā un plāno attīstīt vienotu kompleksu ar piena ražošanu un pārstrādi, kā arī kautuvi, kur kopējie ieguldījumi var sasniegt 22 miljonus latu.
Pie vērā ņemama ES un valsts atbalsta tikusi arī ar "Bio Ziedi" saistītā SIA "Ziedi JP", saņemot 340 tūkstošus latu. Sarakstā satopami vēl citi biogāzes ražotāji, tostarp SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Auri" un citi. 1,5 miljonu latu maksājums ticis arī SIA "Venta FM", kas Alsungā uzbūvējusi zivju miltu rūpnīcu ar 10–15 jaunām darba vietām.
SIA "Venta FM" nepieciešamo finansējumu 3,4 miljonu eiro apjomā piešķīrusi AS "Swedbank" sadarbības ietvaros ar VAS Lauku attīstības fonds. Sarakstā atrodas arī vairākas ar zvejniekiem saistītas organizācijas – biedrība Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienība, Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija un citas.
Izvērtējot LAD administrēto ES atbalsta saņemšanu uz vienu iedzīvotāju, neskaitot valsts subsīdijas, līderos izvirzījies Alsungas novads ar 1074,6 latiem uz iedzīvotāju, kam seko Jaunpils novads un Rundāles novads attiecīgi ar 808,4 un 609,8 latiem, bet vismazāk uz iedzīvotāju saņemts pilsētās un biezi apdzīvotajos Pierīgas novados.