Lidosta bez bažām


Lielie ES projekti: vislielākais risks Latvijai zaudēt naudu ir Krievu salā un Inčukalnā
Foto: Publicitātes foto

Jānorāda, ka projekts "Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstība" ir viens no lielākajiem transporta nozarē, kas tiek īstenots ar Kohēzijas fonda atbalstu ES fondu 2007 .- 2013. gada plānošanas periodā, bet lidostai tas ir vērienīgākais projekts kopš 1974. gada.

Atšķirībā no citiem lieliem projektiem Latvijā, lidostas infrastruktūras attīstības projekts norit pēc plāna.

Saskaņā ar starptautiskās lidostas "Rīga" Kohēzijas fonda finansēto projektu koordinatora Vladimira Krasauska teikto projekts kopumā ir jāpabeidz līdz šā gada 31.decembrim un pamatotu bažu nepabeigt darbus laikā nav.

 "Es teiktu, ka nē. Tas, kas mums ir palicis, ir pirmā perona seguma rekonstrukcija, kur darbi jau ir uzsākti. Aiz muguras ir iepirkums un viss, kas varētu būt saistīts ar iekavēšanos," viņš skaidro.

"Pamata domāt, ka mēs neiekļausimies, nav," apliecināja Krasausks.

Vērienīgākos būvdarbus lidostas infrastruktūras attīstības projektā veica pilnsabiedrība "FCC", "Hochtief" un "A.C.B." 2013. un 2014.gadā - tika renovēta skrejceļa segas virskārta, pastiprināta skrejceļa lidjosla, izbūvēti papildu manevrēšanas ceļi, divi pretapledošanas apstrādes laukumi, veikta divu peronu rekonstrukcija u.c. Pašlaik tiek rekonstruēts pirmā perona segums, un to veic pilnsabiedrība "ACB & Strabag".

Pirmā perona rekonstrukciju plānots pabeigt līdz jūlija beigām, neskatoties uz apjomīgo prezidentūras reisu skaitu, kas ietekmē būvdarbus. Paralēli pirmā perona rekonstrukcijai projekta ietvaros tiek uzlaboti ar drošību saistīti jautājumi, piemēram, lidosta iegādājas ugunsdzēsības tehniku.

"Kopumā projektā paveikti jau 90% darbu.  Ja projekta kopējais budžets ir 94 miljoni eiro, tad pakalpojumu sniedzējiem samaksāti 81,5 miljoni eiro," saka Krasausks.

Lidostas "Rīga" Stratēģiskās attīstības vienības vadītājs Artūrs Kokars uzsver, ka ES lidostām ir ļoti augsti sertifikācijas standarti un ne pārāk sen spēkā stājās jauns regulējums. "Bez šī ES atbalstītā projekta lidlauku būtu ļoti grūti sertificēt civilās aviācijas lidojumiem, līdz ar to šie bija vitāli svarīgi pasākumi, lai lidlauks būtu drošs," viņš skaidro.

Lidostas pārstāvji infrastruktūras attīstības projektu salīdzina ar sirds operāciju skrienošam cilvēkam, ņemot vērā, ka lidostas darbs būvdarbu laikā netika pārtraukts. Projekta veiksmīgā norise esot skaidrojama gan ar kvalitatīvu menedžmentu no lidostas, gan arī izpildītāju mērķi projektu realizēt.  Tāpat svarīga ir reālistiska un savlaicīga plānošana.

Lidostai bija skaidrs mērķis - paveikt šos darbus, ņemot vērā nepieciešamību veikt sertifikāciju, alternatīvu nebija, uzsver Kokars.

Lidostas turpmākie attīstības plāni saistīti ar ES fondu jauno plānošanas periodu. "Būtiskākos infrastruktūras objektus esam rekonstruējuši, un nav tādu problēmu, kādas bija iepriekš - gan ar veciem segumiem, gan ar trūkstošām stāvvietām, novirzītajiem reisiem utt. Tomēr lidostas infrastruktūra ir apjomīga, un mēs plānojam nākamajā KF projektu plānošanas periodā realizēt vairākas aktivitātes - turpināt perona zonas rekonstrukciju uz dienvidiem un izbūvēt vēl vienu ātro nobrauktuvi, lai, arī veicot nosēšanos no ziemeļu gala, varētu ātrāk atbrīvot skrejceļu," klāsta Krasausks. Tāpat plānota dažādu novecojušu inženiertehnisko tīklu rekonstrukcija u.c.

Pagaidām iespējamās projekta izmaksas lidostas pārstāvji neatklāj. Paredzēts, ka būvniecība varētu sākties ne ātrāk kā 2017.gadā.

Tags

Eiropas Savienība Finanšu ministrija Krievu sala Lasāmgabali

Comment Form