Ieraksta autors Ivars uzskata, ka šādu būvju salīdzinājums bijis korekts. Viņš bilst, ka, lai aprēķinātu viena kvadrātmetra platības izmaksas, pietiek, ja vienkārši izdala kopējās izmaksas ar kopējo ēku platību, bet dzīvokļu cenas Rīgā ir vispārpieejamas un pat lielākoties mazākas, nekā viņa minētās.
"Uzskatu, ka jebkuras virszemes būves izmaksu ziņā ir salīdzināmas, atšķirībā no to salīdzināšanas ar tiltiem, ostu konstrukcijām, lidostām vai citiem specifiskiem objektiem. Piemēram, ir salīdzināmas VID biroja ēkas un viesnīcas izmaksas. Cietuma projektā nav īpašu prasību, kas nesamērīgi sadārdzinātu tā būvniecības tāmi," norādīja Ivars.
Dzīvokļu cenas
Jauna dzīvokļa ar visām mēbelēm labā Rīgas rajonā cena ir virs 1900 eiro par kvadrātmetru, "Delfi" skaidroja nozares speciāliste.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) vārdā komentāru sniedza "Ober Haus Real Estate Latvia" jauno projektu eksperte Daiga Maniķe: "Kas attiecas uz būvniecības kvadrātmetra izmaksu salīdzinājumu labā vietā Rīgas pilsētā vai Liepājas cietumā, noteikti nevar piekrist apgalvojumam, ka ir iespējams iegādāties mēbelētu dzīvokli jaunā projektā, kura vidējās izmaksas būtu 1900 eiro par kvadrātmetru. Bez mēbelēm, – jā. Bieži vien šādi dzīvokļi tiek piedāvāti pat bez virtuves iekārtas.
"Spriest, vai Liepājas cietuma izmaksas, kas tiek lēstas (minētajā "Facebook" ierakstā) ap 2200 eiro par kvadrātmetru, ir adekvātas, arī ir grūti," sacīja Maniķe.
Dažādas būves un manipulācija
Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa norāda, ka viena kvadrātmetra būvizmaksu salīdzināšana starp dažādu tipu un funkciju objektiem ir drīzāk apzināta manipulācija ar skaitļiem. "Piemēram, lidostas skrejceļa izmaksas uz vienu kvadrātmetru nevar salīdzināt ar autoceļa viena kvadrātmetra izmaksām," sacīja Mauliņa.
Izmaksu salīdzināšana cietuma kompleksa būvniecībai ar dzīvojamās mājas būvniecību nav korekta, jo viena kvadrātmetra izmaksas var salīdzināt tikai pēc tipa un funkcijām līdzīgiem objektiem, un pat tad tās var atšķirties, atkarībā no vairāku faktoru ietekmes, piemēram, no ārējo inženiertīklu pieejamības attāluma.
Šeit arī uzskaitījums par dažām būves specifiskajām prasībām, kādas parasti neatradīsiet vienkārši labam dzīvoklim Rīgas centrā:
- teritorijas nožogojums (3 pakāpju) ar attiecīgu drošības aprīkojumu;
- mūsdienīgi drošības un apsardzes risinājumi, lai samazinātu apsardzes darbinieku skaitu un nodrošinātu sabiedrības, cietuma darbinieku un ieslodzīto drošību;
- droša aprīkojuma uzstādīšana (sienās iebūvētas gultas, galdi, krēsli, anti-vandāls sanitārais aprīkojums);
- autonoma elektroapgāde visam kompleksam;
- teritorijas labiekārtošana ar norobežotiem un drošiem pastaigu un sporta laukumiem ieslodzītajiem;
- ēdnīcas un virtuves aprīkojums, nodrošinot visas sanitārās, higiēnas un drošības prasības;
- telpu tehnisko prasību izpilde ieslodzīto apmācībām resocializācijas vajadzībām – galdnieku darbnīcas, metālapstrādes darbnīcas, izglītības telpas, kā arī medicīnas bloks u.tml.;
- inovatīvs telpu plānojums, lai minimizētu ieslodzīto kontaktus;
- ēkās jānodrošina mobilo sakaru bloķēšana;
- autostāvvieta apmeklētājiem un darbiniekiem 300 automašīnām;
- attālinātos tiesas sēžu nodrošināšanas iespējas.
"Pat ieslodzīto dzīvojamā korpusa telpu viena kvadrātmetra izmaksas nebūtu salīdzināmas ar dzīvojamās mājas viena kvadrātmetra izmaksām. Ieslodzīto dzīvojamā korpusa izmaksas ir aptuveni 1700 eiro uz vienu kvadrātmetru. Jāsaprot, ka ieslodzīto korpuss sastāv no kamerām, koridoriem un apsardzes telpām, kurās jānodrošina mūsdienīgi apsardzes risinājumi. Būvniecībā izmantojamajiem materiāliem un risinājumiem jānodrošina, ka ieslodzītie nevar veikt aizliegtas darbības – piemēram, veidot slēptuves aizliegto priekšmetu un vielu glabāšanai. Jāparedz risinājumi, lai maksimāli samazinātu ikdienā veicamo aktivitāšu nodrošināšanā iesaistāmo cietuma personāla daudzumu. Katra kamera ir aptuveni 10 kvadrātmetru liela un plānota diviem ieslodzītajiem. Kamerā tiks nodrošinātas divas sienā iebūvējamas gultas, sienā iebūvēts galds un krēsli. Katrā kamerā ir aptuveni 2,5 kvadrātmetrus liels sanitārais mezgls (izlietne, tualetes pods, sienā iebūvēts spogulis). Katrai kamerai ir speciālas, drošas, ar mūsdienu drošības sistēmām aprīkotas durvis un logi," uzskaitījumu turpina ministrijas pārstāve.
Ieraksta autors Ivars vēlējās piebilst, ka, viņaprāt, jauna cietuma ēka Latvijā ir vajadzīga, bet ar savu ierakstu vēlējies paust, ka tā izmaksas varētu būt arī daudz mazākas. Iespējams, ka tā varētu būt, bet to katrā gadījumā nepierāda viņa izvēlētais un "Delfi" pārbaudītais salīdzinājums.
Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilpst astoņas dažādas ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 m², kopējais apbūves laukums – 64 053,7 m², kopējā telpu platība – 51 092 m². Komplekss atradīsies 5,6 km attālumā no Liepājas centra.
Darbi pie jaunā Liepājas cietuma būvniecības tiks sākti 2021. gada janvārī, un tā noslēgtos līdz 2024. gada 30. oktobrim. Tieslietu ministrijā arī norāda, ka kopējās projekta izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvniecību, būvuzraudzību, nepieciešamo aprīkojumu, nodokļus, nepārsniegs Ministru kabineta lēmumā par Liepājas cietuma būvniecību iepriekš noteiktos 146 898 298 eiro.
Būvniecības procesa īstenošanu un uzraudzību Tieslietu ministrija deleģējusi VAS "Tiesu namu aģentūra", kas nodrošina un organizē iepirkumu. Savukārt cietuma izbūvei nepieciešamās tehniskās prasības tika formulētas darba grupu sanāksmēs, kurās piedalījās gan pārstāvji no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Tieslietu ministrijas un VAS "Tiesu namu aģentūras".