Rudenī Liepājas ostas kanāla vidū vērojamā rūcošā platforma vienam otram nezinātājam, iespējams, liek domāt, ka liepājnieki savā ostas teritorijā sadomājuši meklēt naftu. Taču patiesība ostā jau divus gadus ar nelieliem pārtraukumiem un dažādu intensitāti rosās nolīgtie beļģu racēji un smilts smēlēji, lai ostu padziļinātu par aptuveni pāris metriem.
Ostas padziļināšanas darbus iecerēts noslēgt nākamā gada jūlija beigās, rezultātā ostas akvatorija būs padziļināta līdz 12 metriem, bet kuģu ceļš jeb kanāls līdz ostai– līdz 12,5 metriem, portālam "Delfi" stāsta Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš. Ostas padziļināšana padarīs to konkurētspējīgāku, ļaujot piesaistīt arī lielākus kuģus un tādejādi audzēt kravu apgrozījumu.
Izsmels 5,2 miljonus tonnu grunts
Liepājas ostas padziļināšanas projekts sākts 2009.gada novembrī. Aptuveni trīs kilometrus garais kuģu ceļš ostā tiek padziļināts no 11 metriem līdz 12,5 metriem, bet Liepājas brīvostas akvatorija – no 10,5 metriem līdz 12 metriem. Vēl tiek rekonstruēts Loču kanāls un padziļināta Ziemas ostas rajona akvatorija – līdz septiņu metru dziļumam. Pavisam līdz projekta noslēgšanai nākamā gada vidū ostā plānots izsmelt 5,2 miljonus tonnu grunts. Tā tiek transportēta aptuveni piecu kilometru attālumā jūrā, kur ir nozīmēta grunts izgāztuve jeb atbērtne, stāsta Koliņš.
Ostas padziļināšanas darbus veic Beļģijas kompānija "Dredging International N.V". Tā sākotnēji bija apņēmusies Liepājas ostas padziļināšanu paveikt līdz šā gada beigām. Tomēr šoruden atskārsts, ka atlikušā darba apjoms ir pārāk liels, kā dēļ projektu ir iespējams noslēgt līdz nākamā gada vidum, kad arī ir gala termiņš ostas padziļināšanas projektam.
Vasarā, kad vēl bija plāns darbus pabeigt līdz šā gada beigām, pa ostu rosījās divi grunts racēji un tikpat zemes smēlēji, bet kopumā strādāja ap desmit dažādas tehnikas vienības. "Gribējām projektu pabeigt šogad, tieši tāpēc bija lielākā aktivitāte [šovasar], pēc tehnikas vienību skaita Baltijas jūrā noteikti," stāsta Koliņš. Pēc lēmuma ostas padziļināšanu pabeigt vēlāk ostas akvatorijā manāms vien viens beļģu kompānijas zemes racējs un darba intensitāte mazināta.
Uzlabos arī kuģošanas drošību
Ostas pārstāvis stāsta, ka šī jau ir otrā Liepājas ostas padziļināšana. Pirmo reizi daļa ostas akvatorijas no aptuveni astoņiem līdz desmit metriem padziļināta deviņdesmito gadu beigās, un arī toreiz šos darbus veica "Dredging International N.V", kas ir viena no pasaulē vadošajām kompānijām savā jomā, saka Koliņš. Šoreiz gan projekts ir daudz apjomīgāks gan darba, gan investīciju apjoma ziņā.
Kopējās projekta investīcijas ir ap 23,6 miljoniem latu ( bez PVN) jeb aptuveni tikpat, cik izmaksāja visi iepriekšējie ostu attīstības projekti kopā. No kopējām izmaksām 17,6 miljonus jeb 75% segs Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonds (KF). Lauvas tiesa jeb 22,3 miljoni latu aizies ostas padziļināšanai, bet atlikušie 1,3 miljoni lati – Kuģu satiksmes vadības centra modernizēšanai.
Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs portālam "Delfi" stāsta, ka esošā Liepājas ostas Kuģu satiksmes vadības sistēma uzstādīta pirms 13 gadiem un ir morāli un fiziski novecojusi. Pēc padziļināšanas osta plāno uzņemt lielākus kuģus un apkalpot intensīvāku kuģu satiksmes plūsmu, līdz ar to moderna kuģu vadības sistēma ir svarīgs nosacījums veiksmīgai ostas darbībai. Kuģu satiksmes vadības sistēmas modernizācijā plānots uzstādīt jaunus radarus un video novērošana kameras, kas ļaus labāk pārskatīt Liepājas ostas akvatoriju – arī Karostas kanālā un Brīvostā.
Koliņš piebilst, ka jauna sistēma nepieciešama, lai nodrošinātu labāku kontroli. Patlaban ostas teritorijā ir vien viena video novērošanas kamera "Sanāca regulāri braukāt apkārt un skatīties, kas pie piestātnēm notiek un ar ko tur nodarbojas," saka ostas kapteinis un piebilst: līdz ar sistēmas pilnīgu modernizāciju šāda braukāšana pa ostu vairs nenotiks. Savukārt radari ļaus lielā attālumā pamanīt gan kuģus, gan arī iespējamas nelaimes jūrā. Tas attiecīgi ostā strādājošajiem ļaus ātrāk reaģēt un labāk organizēt savu darbu, piebilst Gudkovs.
Vēlas dubultot apgrozījumu
Līdz ar projekta īstenošanu Liepājas ostā varēs uzņemt un apkalpot kuģus ar kravnesību 50 000 tonnu (līdz ostas padziļināšanai varēja uzņemt kuģus ar kravnesību līdz 35 000 tonnu) un iegrimi līdz 10,8 metriem, stāsta Koliņš. Tiesa, arī pēc šiem darbiem osta nevarēs uzņemt pašus lielākos "Panamax" tipa kuģus – nebūs pietiekams nedz ostas dziļums, nedz arī vārtu platums. "Tāpēc pamazām ejam uz to, ka paplašināsim savus vārtus, uzlabosim viļņlaužus, kas ir veci un ilgi nav remontēti. Tā mūsu ostai ir problēma," par nākotnes plāniem stāsta Gudkovs.
Koliņš gan bilst, ka Liepājas ostas plānos nav konkurēt ar lielajām ostām kā Rīga vai Ventspils. "Mūsu mērķis ir būt reģionālas nozīmes multifunkcionālai ostai [..] Ar lielajām ostām kā Ventspils, kas padziļināta līdz 17 metriem, pilnīgi noteikti nekonkurēsim. Vairāk strādājām uz nišas produktiem – graudiem, metālu," saka Koliņš. Liepājas osta sagaida, ka ostas padziļināšana 5-7 gadu perspektīvā ļaus dubultot apgrozījumu. "Tas plāns ir Liepājas ostā sasniegt 9-10 miljonus tonnu kravu gadā. Patlaban ir 4,5 – 5 miljoni tonnu gadā," tā Koliņš.
Viņš atzīst, ka ostas plānos nav būtiski audzēt apgrozījumu īstermiņa – 1-2 gadu perspektīvā, jo patlaban vien pāris termināļi savās piestātnēs ir gatavi uzņemt lielākus kuģus. "Cerams, ka nākamgad vasaras vidū, kad pabeigsim projektu, vairākas piestātnes būs gatavas. Ir jautājums, kas ir pirmais, vai tā vista vai ola. Tāpat arī te – vai dziļumam jābūt pirmajam vai piestātnēm," piebilst ostas kapteinis.
Padziļinās arī Mērsrags un Skulte
Liepāja ostas projekts tiek īstenots KF aktivitātē lielo ostu infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāles". Ar cita – Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) – atbalstu šogad noslēgti divu mazāku Skultes un Mērsraga ostu padziļināšana, kur dziļums pirms darbiem nepārsniedza 6,5 metrus.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijā (SM) pieejamo informāciju abās šajās ostās darbi sākti 2009.gadā, katrā projektā ieguldot aptuveni divus miljonus latu, no kuriem 85% sedza ERAF no aktivitātes "Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana". Skultē padziļināta ostas akvatorija un kanāls. Tas pats paveikts arī Mērsragā, papildu nostiprinot krastu.
Līdz ar šiem projektiem otas kļūs drošākas kuģošanai un tās varēs apkalpot lielākas kravnesības kuģus, kas ļaus palielināt apkalpoto kravu apjomu, norāda SM.