Lietoto apģērbu tirgotāja 'R.D.A.' direktore: negribējām riskēt, sasteigti atverot interneta veikalu
Foto: Pixabay

Gan pasaulē, gan nu jau arī Latvijā vērojams, ka lietoto apģērbu tirgotāji seko kopējām tirgus tendencēm un digitalizē savu darbību, piedāvājot preces iegādāties arī interneta veikalos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā, piemēram, veikalu internetā atvēris Latvijā strādājošais lietoto apģērbu tirgotājs "Kilomax".

Sarunā ar portālu "Delfi" lietoto preču tirgotāja "R.D.A." direktore Eva Vidovska stāsta, ka arī "R.D.A." bija sācis darbu pie interneta veikala izveides, taču laikā, kad darbinieki valstī noteikto tirdzniecības ierobežojumu dēļ bija dīkstāvē, uzņēmums neriskēja viņus atsaukt atpakaļ pie darba, lai startētu ar sasteigti izstrādātu produktu. Turklāt, tā kā uzņēmumam tā būtu jauna uzņēmējdarbības pieredze, pagaidām nav skaidrs, kāds būtu pieprasījums. Ideja par interneta veikala izveidi gan nav atmesta, taču patlaban uzņēmums visus spēkus velta, lai stabilizētu atkal atsākto tirdzniecību tradicionālajos veikalos. Arī šajā ziņā izaicinājumu šobrīd netrūkst.

"Redzējām, ka mūsu kolēģis "Kilomax" ir ieviesis interneta veikalu. Mēs uz to gājām, bet tomēr interneta veikala izstrāde ir ļoti laikietilpīgs process. Kāpēc mēs to nedarījām zibenīgi? Tajā brīdī nevarējām riskēt ar 200 cilvēku atalgojumu. Mums būtu jāatver interneta veikals, kuram nav līdz galam apmācīts personāls, un nāktos izsaukt savu kolektīvu no dīkstāves, lai būtu šie izsniegšanas punkti. Tajā brīdī, kad mūsu darbiniekiem pienācās valsts atbalsts, mēs to neriskējām darīt, jo katrs mūsu darbinieks ir mājsaimniecība ar ģimeni, kuru viņš apgādā. Turklāt nezinām, cik "ejoša" būs šī interneta tirdzniecība. Ja mūsu interneta veikala projekts jau būtu pie finiša taisnes, tad mēs būtu pamēģinājuši," skaidro "R.D.A." pārstāve.

"Ideja nav atmesta, lai gan tagad visi spēki – gan administrācijas, gan veikalu darbinieku – ir novirzīti klātienes tirdzniecībai veikalos. Ir ļoti daudz prasību, kas ir jāievēro, ļoti daudz dokumentācijas, kas jāsagatavo. Ja viss noritēs gludi un nebūs nekādu nepatīkamu pārsteigumu, drīzumā varētu ieraudzīt arī "R.D.A." interneta veikalu," viņa piebilst.

Lielākais interneta veikala projekta izaicinājums esot tas, ka lietoto apģērbu tirgotājam katra prece ir atšķirīga. "Tirgojam lietotas preces, tādēļ tās būtu ļoti rūpīgi jānofotografē. Ja kādai precei ir nepilnība vai defekts, tas būtu klientam jāuzrāda, lai saprastu preces patieso stāvokli. Mums preču vienību ir krietni vairāk nekā parastam apģērbu tirgotājam un katra vienība atšķiras. Tas ir milzīgs darbs," stāsta Vidovska, piebilstot, ka ar esošajiem uzņēmuma darbinieku resursiem noteikti nebūs iespējams to paveikt.

Klienti raudāja

Vidovska akcentē, ka nemaz neapjaušam, kāda ietekme uz daļu sabiedrības bijusi lietoto apģērbu veikalu darbības ierobežošanai – saskaņā ar valdības lēmumu tie nevarēja darboties no pagājušā gada 19.decembra līdz pat šā gada 7. aprīlim. Vidovska stāsta, ka visgrūtāk bijis uzklausīt cilvēkstāstus un lūgumus palīdzēt – zvanījušas gan jaunās māmiņas, kuras nav varējušas sagādāt saviem bērniem nepieciešamo apģērbu un apavus, gan cilvēki, kuriem miruši tuvinieki un steidzami bijis nepieciešams apģērbs, gan pensionāri, kas spiesti iepirkties šajos veikalos mazo pensiju dēļ.

"Klientu nesapratne bija milzīga. Stāsti bija sirdi plosoši. Mēs paši pat nebijām aizdomājušies, kādas ir sekas tam, ka tika aizvērti lietoto apģērbu veikali. Viens no piemēriem, māte raud par to, ka bērns palicis ziemas salā botiņās, jo viņai nav naudas, lai internetā pasūtītu jaunus zābaciņus. Es ieteicu šai sievietei paskatīties "ss.lv" vai "Facebook", bet viņa atbild, ka nauda, kuru viņa var atļauties par zābaciņiem, ir pielīdzināma kurjerpakalpojumu cenai. Citai māmiņai bija gaidāms ģimenē pieaugums un nebija sagādāts mazuļa pūriņš. Mums bija arī vairāki gadījumi, kad kādam no mūsu klientiem bija nomiris tuvinieks un vajadzēja bērēm apģērbu. Arī šie cilvēki līdz asarām lūdzās, lai ielaižam kādā veikalā, jo nevar atļauties gaidīt, kamēr no interneta veikala saņems šīs drēbes. Ļoti daudz bija zvanu no pensionāriem. Katrs stāstīja savu pieredzes stāstu, kāpēc viņam lietotās preces vajadzīgas. Daudzi cilvēki nevarēja atļauties sūtīšanas izdevumus, kur nu vēl nopirkt jaunas preces, stāsta Vidovska.

Trīs veikali zaudēti, pārējos vērtē

"R.D.A." šobrīd Latvijā ir 57 tirdzniecības vietas, no kurām divas joprojām nevar darboties, jo atrodas lielajos tirdzniecības centros, bet trīs veikalus izlemts slēgt. "Diemžēl mums nācās arī slēgt veikalus. Esam ļoti pateicīgi mūsu telpu iznomātājiem, kas šajā periodā nāca pretī, piešķirot nomas atlaides, bet tomēr bija arī tādi telpu iznomātāji, kas kādu apsvērumu dēļ nevarēja šīs atlaides iedot. Līdz ar to mums nācās šīs telpas uzteikt, jo nebija skaidras vīzijas, kad varēsim atsākt darbu. Nomaksāt pilnu telpu nomu un komunālos maksājumus nevarējām. Slēdzām veikalu Aizkrauklē, Tukumā, drīzumā aizvērsies veikals Valkā otrajā stāvā, paliks veikals tikai pirmajā stāvā," informē "R.D.A." direktore.

"Vidēji vienā veikalā strādā no diviem līdz trīs cilvēkiem, līdz ar to veikalu slēgšanas ietekme uz kopējo veikalu darbinieku skaitu nav bijusi liela, bet tas ir kā sniega bumbas efekts, jo katram veikalam ir arī noliktavas darbinieki, kas sagatavo šo preci, ir arī loģistikas darbinieki, kas izvadā šo preci, un ir arī administrācija, kas rūpējas par šī veikala darbību. Šobrīd mēs ļoti rūpīgi skatāmies. Ierobežojumu dēļ dažos no veikaliem vienlaicīgi uzturēties drīkst tikai divi cilvēki, kas ir ļoti maz, jo tas nav pārtikas veikals, uz kuru cilvēki nāk mērķtiecīgi pēc produktiem. Cilvēki nāk izvēlēties drēbes, uzlaikot, paskatīties, kā izskatās, līdz ar to ir jautājums, cik rentabli būs šie veikali," skaidro Vidovska.

"Īstenībā patiesos apmērus, kā pandēmijas situācija ir mūs ietekmējusi, varēs redzēt krietni vēlāk," viņa piebilst.

"Mēs saņēmām atbalsta mehānismus no valsts. Viens no tiem bija dīkstāves atbalsts mūsu darbiniekiem, par ko esam ļoti priecīgi un pateicīgi, un otrs bija grants apgrozāmajiem līdzekļiem. Diemžēl ar šo grantu mēs varējām nosegt tikai pusi pašu neatliekamāko izmaksu. Pārējās izmaksas, kuras atlikt nevarēja, nācās segt no uzkrājumiem, kuri bija veidoti, lai uzņēmums attīstītos, paplašinātos, veidotu jaunas darbavietas," viņa teic.

Izķēra bērnu apģērbu

Runājot par veikalu atvēršanu 7. aprīlī, "R.D.A." direktore stāsta, ka liels cilvēku pieplūdums bijis pirmajās trīs dienās, tagad tas jau esot norimis: "Protams, ir kāds brīdis, karstākais periods, kad kādam ir jāpastāv rindā, lai tiktu iekšā veikalā, bet situācija vairs nav tik akūta. Cilvēki ir apraduši ar to, ka veikali ir vaļā un rītdien arī varēs atnākt uz veikalu. Pirmajā dienā cilvēki bija gatavi stāvēt rindās, jo viņiem bija vajadzības, īpaši bērnu vecākiem." Pēc veikalu darbības atjaunošanas vispieprasītākais bijis tieši bērnu apģērbs. No pieaugušo apģērba esot pirkts viss, neesot tādu preču, ko izcelt. "Kāds pa karantīnas laiku ir ticis pie kāda lieka kilograma, cits uz nervu pamata ir zaudējis kādu kilogramu," par klientu vajadzībām turpina Vidovska.

Jautāta, vai līdz ar lielo pieprasījumu nav izveidojies apģērbu deficīts, viņa atbild: ""R.D.A." bija izveidots preču uzkrājums, un tagad tās intensīvi tiek nogādātas uz tirdzniecības punktiem. Šobrīd nekāda deficīta nav. Apģērbus mēs iegādājamies no Skandināvijas, Anglijas un Īrijas. Arī traucējumi piegādes ķēdēs nav novērojami. Gluži pretēji – mums visu lokdauna laiku nācās veikt minimālo preču pasūtījumu. Lai arī bijām aizvērti, mums bija jāiepērk preces, jo gadiem esam izmeklējuši savus sadarbības partnerus. Vienkārši atsacīties no precēm nevarējām, jo pastāv risks, ka mēs šos sadarbības partnerus zaudētu. Mūsu specifika ir tā, ka esam atkarīgi no labiem sadarbības partneriem. Pretējā gadījumā nāktos slēgt vēl kādu veikalu un ne vienu vien."

Trīs klientu grupas

Jautāta, kas ir lietoto apģērbu tipiskais pircējs Latvijā, Vidovska stāsta, ka pircēji iedalās trīs grupās: "Viena klientu grupa nāk ekonomiskā pamatojuma dēļ, jo ir iespējams nopirkt preces lētāk. Pie mums var atrast bērnu apģērbu, sākot no 35 centiem, pieaugušo apģērbu, sākot no 70 centiem. Daudziem šis ir tikai un vienīgi ekonomiskais pamatojums. Ir arī tādu klientu grupa, kas nāk meklēt apģērba "pērles", zīmolu apģērbus. Mums ir arī jaunas drēbes, pilnībā nelietotas ar oriģinālajām cenu zīmēm. Es teiktu, ka tā pat ir lielākā daļa mūsu klientu. Trešā kategorija ir zero waste dzīvesstila principa piekritēji, kas domā par vidi un dod šīm lietām otro iespēju."

Vaicāta, vai novērojama arī lietoto apģērbu cenu paaugstināšanās, "R.D.A." direktore atbild: "Pagaidām mums nav mainījušās preču iepirkuma cenas, līdz ar to mēs neesam mainījuši arī pārdošanas cenas. Pie mums viss ir stabili."

Viņa pauž cerību, ka jau drīzumā valdība ļaus darboties visiem tirdzniecības nozares pārstāvjiem, tai skaitā lielajiem tirdzniecības centriem: "Mēs varam priecāties, ka pārējiem, kas nav tirdzniecības centros, viss ir kārtībā, pircēji nāk un daudz nāk, bet tomēr patiesi priecāties varēsim tikai tad, kad būs atvērti visi un būs godīga konkurence. Mēs esam par godīgu konkurenci un godīgu tirdzniecību. Mūsu viedoklis ir, ka veikaliem vajadzēja strādāt maksimāli garu darbalaiku un bija jābūt atvērtiem maksimāli daudz veikaliem. Tad cilvēku plūsma izkliedētos."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Anglija Facebook Īrija Mazumtirdzniecības apgrozījums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form