Investīciju projektā, kura vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro, ieguldījis uzņēmums "Ekobaze", kas jau vairāk nekā desmit gadus gan Latvijā, gan Lietuvā vāc un pārstrādā otrreizējās izejvielas: plastmasu, metālu, riepas, stiklu un visu to, kam iespējams nodrošināt otru dzīvi.
"Ar katru gadu pasaulē rodas aizvien vairāk jaunu ražošanas materiālu, kas jebkurā gadījumā agri vai vēlu kļūst nelietojami, pat par spīti visiem centieniem. Tāpēc ļoti bieži sanāk tā, ka inovatīva izlaušanās mūsdienu industrijā jau pēc dažiem gadiem kļūst par problēmu ekosistēmai," stāsta "Ekobaze" akcionārs Mariuss Kubiļus.
Ierastā prakse Latvijā, Lietuvā un Igaunijā paredz izvest nolietoto stiklu uz poligoniem, bieži vien būvgružu, bet citkārt arī nešķirotu sadzīves atkritumu veidā. Tāda pieeja ne vien būtiski kaitē dabai, bet nav arī savienojama ar noslēgta cikla ekonomikas principiem, skaidro uzņēmuma pārstāvji.
"Pudeļu, rūpnieciskais stikls veiksmīgi tiek pārstrādāts ilgus gadus, kamēr automašīnu, māju logu, siltumnīcu laminētais stikls visbiežāk tiek ierakts zemē. Pārstrādei to nepiemērotu padara materiāla nostiprināšana ar polimēru savienojumiem, kurus teorētiski varētu atdalīt no tīrā materiāla, taču praktiski neviens ar to pirms mums Baltijā nav nodarbojies. Lai arī mūsu valstīs nav autorūpniecības, toties autoservisi ir pārstāvēti kuplā skaitā. Un tā ir tikai viena šī jautājuma daļa. Skatoties uz pilsētu ielās redzamo mirdzošo namu fasādēm, var iztēloties arī problēmas mērogus, ņemot vērā mūsdienu komerciālās apbūves tempus. Šajā sfērā problēma ir vēl nopietnāka. Pat ja stikls neplīst, tā ražošanas procesā vienmēr radīsies atkritumi, kas nekur no mums nepazudīs," skaidro eksperts.
Kubiļus stāsta, ka laminētā stikla pārstrādes problēmas atrisināšana kļuva par vienu no izaicinājumiem uzņēmumam "Ekobaze". Projekts pamazām virzījās pretī īstenošanai – notika projektēšana, tika iepirkts aprīkojums. Beidzot ekspluatācijā nodota līnija, kas nodrošina tehnoloģisku lietota stikla atdalīšanu no dažādiem aizsargplēves veidiem. Pēc tam stikls tiek pārstrādāts tālāk un kļūst par izejvielu jaunu materiālu ražošanai. Plēvi izmanto kā degmateriālu, taču vienlaikus uzņēmums meklē arī šī plastikāta veida pārstrādes iespējas.
"Jaunās fabrikas tehnoloģiskās jaudas ir visai augstas, un gada laikā līnija var pārstrādāt ne mazāk kā 20 000 tonnu automašīnu stikla. Mēs jau tagad varam pārstrādāt atkritumus no visām Baltijas valstīm. Pirmie līgumi ar Latvijas uzņēmumiem jau ir noslēgti," norāda uzņēmuma pārstāvis.